Krustvārdu mīkla

But I'll never get enough

Anna Marija Levi

But I'll never get enough

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Ēdot pusdienu frikadeļu zupīti, ēstuves turētāji mani aplaimoja ar šo skaņdarbu. Ārpus sirdi izraujošajām atmiņām par Pumpuru un Lielupes vidusskolu disenēm un tālīnajām vasarām, pavadītām Ragaciemā un arī Salacgrīvas lauku teritorijā (lol, klasesbiedriem tur bija mājas, kas attiecīgi saucās 'Jauntēraudi' un 'Vecpriednieki'), izmisīgi mēģināju atcerēties, kā tas izskatījās, nu praksē, tā fanošana par visu to c c catch stilistiku un moņa tokarj arī. Tad nu jūtūbs mums parāda čto proizhodjilo na samom djeļe. Iesaku pievērst uzmanību (ja ir pacietība) Dītera Bolena (tam, kuram kaklā nekarājas zelta važas ar kauna zīmi NORA) sejas izteiksmēm, ģitāras spēles atveidojumam un kustību, hmm, plastikai. 
  • Mikrofona aptaujā togad uzvarēja brāļi Ziemeļi, ar lūk, šo: http://www.youtube.com/watch?v=zDn7XCiAwtQ
    • un žēl, ka jūtubā nav oriģinālā izpildījuma no Brāļiem. Ar džemperiem un prievītēm ap pieri un kaklu.
      • šis bija The Winner of '80?

        http://www.youtube.com/watch?v=bxcfMuzlCBc

        Pasties, lūdzu, to kluso latvisko, priecīgo pieticību, nolemtību un labticību 'es jau varu tumsiņā pasēdēt'.

        Tā aizmirsies, aizmirsies man viss jau dienu rūpestooooossss..... pizdjec. Kā pati savā nodabā čukst klusi klusiņām '...aizmirsā aizmirsā iedot vien meitenei meitenei laimītīii'.
        • tā gāja laiks, gāja laiks.....

          jā. šī ir mana piedzimšanas gada dziesma un kā runā zinātāji, pirmā ko arī esot izpildījusi. tikai ar vārdiem "dāvāja dāvāja ļiļijoni"
        • Un jā. Kādreiz es noteikti uzrakstīšu pasaku "kā vieglā estrāde sociumu sačakarēja."
  • Jā, kaut kad nesen krogā muļķukastē novērojām vokāli instrumentālā ansambļa Modernās Sarunas video skaņdarbam Brālis Luijs. Guvām neaprakstāmi spēcīgu estētisko baudījumu.
  • Opā, negaidīti pats sev atklāju, no kurienes radies šis, hmm, kustību stils skolas disenēs un dažviet vēl šobaltdien.
    • mans labākais klases čoms tajos laikos pa babīti "nēsājās" ar močiem. bet dejā bija tāds kokaināks un vienmēr izskatījās, it kā mēztu ar kājām vienā čupā sasistas pudeles lauskas. viņš arī tā rūpīgi vēroja procesus starp personīgajām pēdām un pārējais ķermenis neko īpaši nerezonēja.
  • klipa saakumaa kristaalbumbas serde atgaadina pashi-zinat-ko.
  • klipa sākums rosina freidiskas pārdomas, vai arī man ir samaitāta fantāzija. tomēr, šķiet, tāda visnotaļ atklāta, šovinistiska sabotāža, cenšoties divdesmitpiektkadrēt visuresošo fallu vēl visuresošāku, kā pasaules dominantes un procesu virzības emblēmu.

    pirms vairāk, kā pārdesmit gadiem tika iegādāta luksusa prece - magnetofons, kuram līdzi nāca divas kasetes - viena tukša mk-60, otra melodijas izdota mt ar džast tōkin; tās bij manas pirmās nopietnās attiecības ar uzlēcošā imperiālisma estrādes zvaigznēm, tādējādi piekrāpjot līvus, pērkonu, dzp, jumpravu un visko tādu. pēc kāda laika uzzinot, ka 30niecēs tuncošās importa skaņas, pretēji pirmajam iespaidam, patiesībā rada vīrieši, šis atklājums atstāja visai spēcīgu psīcholoģisku traumu, apgriežot labticīgos pasaules uzskatus upside down un iezvanot jaunu ēru, kurā nekad vairs nekas nebūs kā bijis.
Powered by Sviesta Ciba