![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Ēdot pusdienu frikadeļu zupīti, ēstuves turētāji mani aplaimoja ar šo skaņdarbu. Ārpus sirdi izraujošajām atmiņām par Pumpuru un Lielupes vidusskolu disenēm un tālīnajām vasarām, pavadītām Ragaciemā un arī Salacgrīvas lauku teritorijā (lol, klasesbiedriem tur bija mājas, kas attiecīgi saucās 'Jauntēraudi' un 'Vecpriednieki'), izmisīgi mēģināju atcerēties, kā tas izskatījās, nu praksē, tā fanošana par visu to c c catch stilistiku un moņa tokarj arī. Tad nu jūtūbs mums parāda čto proizhodjilo na samom djeļe. Iesaku pievērst uzmanību (ja ir pacietība) Dītera Bolena (tam, kuram kaklā nekarājas zelta važas ar kauna zīmi NORA) sejas izteiksmēm, ģitāras spēles atveidojumam un kustību, hmm, plastikai.
http://www.youtube.com/watch?v=bxcfMuzl
Pasties, lūdzu, to kluso latvisko, priecīgo pieticību, nolemtību un labticību 'es jau varu tumsiņā pasēdēt'.
Tā aizmirsies, aizmirsies man viss jau dienu rūpestooooossss..... pizdjec. Kā pati savā nodabā čukst klusi klusiņām '...aizmirsā aizmirsā iedot vien meitenei meitenei laimītīii'.
jā. šī ir mana piedzimšanas gada dziesma un kā runā zinātāji, pirmā ko arī esot izpildījusi. tikai ar vārdiem "dāvāja dāvāja ļiļijoni"