Kad man bija ap 20 gadu, man bija vasaras darba pieredze laukos, un Rīgā man pat neatzvanīja. Turklāt biju ļoti kautrīga un baidījos no svešiniekiem. Reiz mani uzaicināja uz darba interviju Spicē. Tolaik tusoju tikai ar visādiem dīvaiņiem un, ieraudzījusi sievieti leoparda raksta kostīmā, es vnk pārbijos. Man likās, ka visi tie cilvēki darbos ir kaut kādas aptrakušas kapitālistu padauzas, kas vēlas manu galu. Beigās aizbraucu uz UK un vairs nebaidījos no darba intervijām, jo UK ir UK, jo īpaši, ja turp dodies vienatnē, ja sāc no sliktākā aģentūras lohu darba un beidz ar normālu.