vectiigjeris' Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends View]
Saturday, April 25th, 2026
| Time |
Event |
| 8:10a |
Nabaga kovīdijs nezina to, ka, lai ieceļotu teiksmainajā salā, kontā jābūt ~2000 USD, un, ja gribas tur palikt, tad jāatrod darbs, jo bomžus tur neciena, jo īpaši no ārzemēm. Agrā jaunībā gribēju ceļot uz Jaunzēlandi un tur dzīvot. Nezinu, kas man bija uznācis, bet nonācu pie secinājuma, ka studente un 2000 USD nav reāla kombinācija. | | 8:13a |
Kad man bija ap 20 gadu, man bija vasaras darba pieredze laukos, un Rīgā man pat neatzvanīja. Turklāt biju ļoti kautrīga un baidījos no svešiniekiem. Reiz mani uzaicināja uz darba interviju Spicē. Tolaik tusoju tikai ar visādiem dīvaiņiem un, ieraudzījusi sievieti leoparda raksta kostīmā, es vnk pārbijos. Man likās, ka visi tie cilvēki darbos ir kaut kādas aptrakušas kapitālistu padauzas, kas vēlas manu galu. Beigās aizbraucu uz UK un vairs nebaidījos no darba intervijām, jo UK ir UK, jo īpaši, ja turp dodies vienatnē, ja sāc no sliktākā aģentūras lohu darba un beidz ar normālu. | | 8:23a |
Spice - lielākais spaisa veikals Baltijā. | | 8:36a |
At the time, Dickinson was a big fan of Alice in Chains and the “edgy and musical and emotional” Soundgarden. “There’s this huge chunk of talent and I was looking at it going: are we still on the zeitgeist, or is the Iron Maiden furniture looking a bit faded at this point? And nobody seemed bothered about it.” So he also left in 1993. “It was a period of reflection and self doubt. Realising that I had been in an institution since my early 20s and that I didn’t know how to do anything else outside that institution – I found that absolutely terrifying.”
In your face, Nagell! Dickinson LOVES true grunge! Yay! | | 8:48a |
Dopamine, for example, impacts your willingness to engage with tasks. When that system is downregulated, activities that once felt easy start to feel draining, and everything requires more effort.
Tas pats, kas notika bijušajā darbā. Tā kā jukusī mauka man visu laiku staigāja pakaļ un izsmēja visu, ko daru, nebija dopamīna padeves, darbs izraisīja vēlmi pavemt. Pirms tam viss bija ok. Ja tu šito dari kolēģim, darba kvalitāte neuzlabosies. Tā izbeigsies. | | 8:53a |
Tomēr mani atlaida tā pati HR vecene, kura nolēma man piespēlēt to padauzu, tā kā nezinu, vai tur kāds kaut ko iemācījās. Biroja darbinieku politika tur ir nekad neatzīt kļūdas. | | 8:55a |
Labāk strādāju daļēji un pelnu mazāk nekā katru dienu vācu savu nokairināto ego un visu vakaru un brīvdienas nodarbojos ar dusmu savaldīšanu. Tā nav dzīve. Tagad man vismaz ir iespējamas romantiskas attiecības. Monētu kratītāji, cerams, atšūsies. Paliks normālie. | | 8:59a |
Tagad bieži vērtēju HR darbiniekus, vai tie maz sajēdz, kam vervē cilvēkus, un mans secinājums ir tāds, ka sajēgas ir maz. HR darbiniekus pieņem no malas nevis no field work rūpnīcā vai veikalā. Tie mēdz iedomāties, ka ir bezmaz dievi, bet reāli viņi piš ienesīgumu, neadekvāti izdalīdami cilvēkus pa amatiem. Nevar strādāt HR, ja nav pirms tam strādājis mazāk atbildīgā postenī tajā vietā. Cilvēks nesaprot. Jo īpaši vecenes. | | 9:13a |
Man arī piedāvāja iet strādāt 12 h kājās pie konveijera. Atteicos. Gribu dzīvot ar veselu muguru. Alga it kā laba, bet... Mugurkauls man ir viens. | | 9:15a |
Patiesībā darbu dabūju caur sakariem. Tāpēc man tas ir sarunāts. Kā jau teicu - Latvijā visi darbi caur sakariem. | | 12:38p |
Kā jau teicu - pie manis nevar tā vienkārši ievākties. Ir jāiet uz randiņiem, jārāda bērnības foto, jāmīl mani utt. | | 12:40p |
Forši pateici par covid_19, govs. |
|