zīmējumi debesīs un citi raksti
Dzeram vīnu, runājamies.

atceros jauko zobārsti, kura stāstīja lieliskus stāstus, piemēram, par profesoru, kuram bija vieni ēdamie, asie zobi, un otri runājamie, skaistie, vai arī par mazu vīriņu, kurš atnāk ar tādiem zobiem, ka muti nevar aiztaisīt.Daktere prasa tieši, kur viņš tādus zobus dabūjis? Vīriņš kautrīgi atbild, nu vispār, mežā, sēņojot atradu!
Draudzene priecīgi sasit plaukstas - tie tak mana opīša zobi! Viņa bernībā ar opi kopā sēņojusi, bet viņam muša rīklē ieskrējusi.Opis kā klepojis, tā zobi ārā.
Visu dienu ļaudis pa mežu līkņājuši, tā arī nav atraduši.Bet to dubļaino ieplaku mežā līdz šai dienai apkārtējie saucot par Zobu bedri.

braucot pār tiltu, redzu jūras kraukļus virs Daugavas lidojam, atceros klusos saucienus debesīs naktī, kad pāri pilsētai nāca gājputni.
Nekādas trauksmes.
Tikai domas par putnu savdabo lidošanu.
Domas par manu domāšanu par putnu lidojumiem.
Nojauta par zīmējumu papīra otrā pusē.
Nekādas vajadzības pieskārties.

Par tukšumu debesīs, kurās varbūt ir neredzami putni.

Šodien ir vējš, kurš rūpējas par to, lai bērzu sulas būtu ledainas.
Tumšs, mākoņi skrien.
Laikam šonakt nelidos.