izskatās, ka Feministu vasaras skola man nespīd tieši tik triviālu iemeslu dēļ kā nakšņošana. Viņi paši piedāvā 3vietīgo uz nedēļu cenā EUR 200, kas salīdzinoši ir labi, bet booking par mazāk naktīm 150 utt. Es laikam neesmu gatava ieguldīt naudu savā tālākizglītībā, then again- tikko paskatījos- tur bieži iet vilcieni, es varētu katru rītu un vakaru braukt ar vilcienu.
|
Posted by: cukursēne (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} saccharomyces) Posted at: May 11th, 2017, 11:49 am
|
|
ja gribi konkrētas atbildes, tad jau principā vari arī konkrēti pajautāt - "un kas Tev, vakardiena, ir svarīgs un saistošs feministiskajā filosofijā?" tad cilvēks zinās, ko tieši no viņa gaidi. protams, ja gribas spēlēt troļļos, tad šo ieteikumu droši vari ignorēt.
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: May 11th, 2017, 11:55 am
|
|
jā, jo sākotnējais jautājums vs tas, ko pateica vēlāk, ļoti atšķiras.
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: May 11th, 2017, 11:53 am
|
|
tāpēc, ka "feminisma filozofija" ir ļoti plašs lauks, nav viena tāda atšķirīga lieta. Personīgi man ir svarīga atšķirīgā perspektīva un indivīdu izejas punktu ņemšana vērā.
|
Posted by: snauts (
snauts) Posted at: May 11th, 2017, 12:02 pm
|
|
Vai tu vari paskaidrot sīkāk ko tu domāji ar "atšķirīgā perspektīva"?
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: May 11th, 2017, 12:08 pm
|
|
tādu mainīgo kā dzimte, socioekonomikais statuss, rase, seksualitāte u.c. iekļaušana sistēmā
|
Posted by: snauts (
snauts) Posted at: May 11th, 2017, 12:14 pm
|
|
Pag, bet vai tad dzimtes un seksualitātes iekļaušana sistēmā nav seksisms?
|
Posted by: vakardienas (
vakardiena) Posted at: May 11th, 2017, 12:18 pm
|
|
un rases- rasisms?
|
Posted by: snauts (
snauts) Posted at: May 11th, 2017, 12:22 pm
|
|
Vot, vot, kāds gan rasei sakars ar to kā mēs domājam un uztveram pasauli?
|
Posted by: Hedera helix L. (
hedera) Posted at: May 11th, 2017, 01:03 pm
|
|
Dzimte, rase, socioekonomiskais statuss, seksualitāte u.c. vistiešākajā veidā ietekmē to, kā mēs domājam un uztveram pasauli, jo sabiedrībā, kurā pastāv diskriminācija, indivīdiem no dažāda statusa grupām nākas izdzīvot ļoti atšķirīgas dzīves pieredzes, kas, attiecīgi, veido citu perspektīvu un skatījumu.
Starp citu, augstāk daļēji samelojos - esmu tomēr lasījusi vienu grāmatu, kas gan nav feminisma filozofija vispārīgā nozīmē, bet ir zinātnes filozofijas apakštēmas - arheoloģijas filozofijas - darbs feminisma teoriju pieejā (Alison Wylie "Thinking from Things"). Un tajā darbā bija ļoti daudz interesantu case studies par to, kādā veidā objektīvi zinātnes dati - šajā gadījumā arheoloģiskie atradumi - tiek interpretēti, veidojot naratīvus, un kā šo naratīvu veidošanos un pārnesi caur arheologu paaudzēm ir ietekmējis tas, ka vēsturiski arheoloģijas pētnieku lielākā daļa bijuši vīrieši.
|
Posted by: Hedera helix L. (
hedera) Posted at: May 11th, 2017, 01:07 pm
|
|
*baltie vīrieši, jo par arheoloģijas pētījumiem koloniālisma un postkoloniālisma kontekstā arī tajā darbā ir.
|
Posted by: snauts (
snauts) Posted at: May 11th, 2017, 01:44 pm
|
|
Šeit atkal man būtu ļoti interesanti uzzināt par kādu konkrētu arheoloģisko atradumu un tā dažādām interpretācijām, kas tev visspilgtāk no tās grāmatas palicis atmiņā.
BTW varējāt man aizbāzt muti jau sen ar vienkārši šito citātu kaut vai "Man shall be trained for war, and woman for the recreation of the warrior: all else is folly." -- Nietzsche
|
Posted by: snauts (
snauts) Posted at: May 11th, 2017, 01:46 pm
|
|
Disklaimeris: Es kā seksistiska cūka dievu šo citātu, bet tik un tā manuprāt filozofijā tam nav vietas.
|
Posted by: Hedera helix L. (
hedera) Posted at: May 11th, 2017, 02:17 pm
|
|
Ok, pirmkārt laikam jāsāk ar paskaidrojošu atkāpi, ka starp "arheoloģiskais atradums -> naratīvs" ir ļoti garš ceļš, kas sākas ar tīri informatīvām publikācijām par atradumiem, tālāk ved uz diskusijām arheologu starpā, un tikai tad tālāk jau, balstoties uz apjomīgu materiālu un neskaitāmām publikācijām, uz vispārīga stāsta veidošanos. (Lai labāk saprastu, var salīdzināt, kā tekstuāli un vizuāli ilustratīvi atšķiras publikācijas par šaurām tēmām un tādi vispārīgie darbi kā "Latvijas senākā vēsture").
Visspilgtāk atmiņā man palikuši divi naratīvi, kas tur tika aplūkoti.
Mednieki-vācēji.
Šajā naratīvā liels uzsvars ir tieši uz medniecības aspektu - ievēro, pēc tradīcijas pat nosaukumā pirmkārt ir mednieki. Un mednieki ir vīrieši, bet vēcēji - sievietes. (Protams, ka šis nošķīrums nav tik strikts kā sporta kluba dušām, bet lielos vilcienos tas nav pilnīgi aplams apgalvojums.) Naratīvs vēsta, ka medniecība, tātad, ir svarīgākā lieta šajā dzīvesveidā, mednieki ir tie, kas nodrošina kopienas izdzīvošanu. Realitātē tā gluži nav - liela dzīvnieka nomedīšana nav ikdienas nepieciešamība, turklāt gaļa ikdienas uzturā ir piedeva, ne pamats. Daudz lielāka nozīme ikdienas izdzīvošanai ir ēdamo augu vākšanai, zvejai un nelielu dzīvnieku medīšanai/ķeršanai ar cilpām.
Pāreja uz zemkopību.
Jā, tā ir tā pati, kas tiek saukta arī par "Neolītisko revolūciju". (Revolūcija - cik nevajadzīgi maskulīni ;) ). Problēma ar šo naratīvu atkal ir tāda, ka uzmanības centrā jeb naratīva "galvenais varonis" ir cilvēks, kurš defaultā tiek vienādots ar "vīrietis", un ļoti ilgi neviens neuzdeva vienkāršu loģisku jautājumu: kurš tad ir atbildīgs par to, ka sāka kultivēt ēdamos augus - mednieks vai vācējs?
|
Posted by: cukursēne (
saccharomyces) Posted at: May 11th, 2017, 06:20 pm
|
|
vispār jau feminisms (un, sekojoši, savā veidā arī feministiskā filosofija) principā iestājas pret šādu vienkāršotu vispārinājumu par dzimtēm veikšanu, atšķetinot tieši tos dažādos aplamos argumentus vai varas attiecību mudžekļus, kas noveduši pie to popularitātes
Tas ka es esmu stulbs man sen bija skaidrs, varbūt tāpēc tas ka jums nav konkrētas atbildes uz manu jautājumu man pielec gaužām lēni.