Dzimte, rase, socioekonomiskais statuss, seksualitāte u.c. vistiešākajā veidā ietekmē to, kā mēs domājam un uztveram pasauli, jo sabiedrībā, kurā pastāv diskriminācija, indivīdiem no dažāda statusa grupām nākas izdzīvot ļoti atšķirīgas dzīves pieredzes, kas, attiecīgi, veido citu perspektīvu un skatījumu.

Starp citu, augstāk daļēji samelojos - esmu tomēr lasījusi vienu grāmatu, kas gan nav feminisma filozofija vispārīgā nozīmē, bet ir zinātnes filozofijas apakštēmas - arheoloģijas filozofijas - darbs feminisma teoriju pieejā (Alison Wylie "Thinking from Things"). Un tajā darbā bija ļoti daudz interesantu case studies par to, kādā veidā objektīvi zinātnes dati - šajā gadījumā arheoloģiskie atradumi - tiek interpretēti, veidojot naratīvus, un kā šo naratīvu veidošanos un pārnesi caur arheologu paaudzēm ir ietekmējis tas, ka vēsturiski arheoloģijas pētnieku lielākā daļa bijuši vīrieši.