un arī seksa pēc 40gadiem vairs nav.

bet mums tiešās pirkšanas pulciņā ir cilvēki arī pēc 40 un 50 gadiem

(Reply to this) (Thread)

Bet mamma, mamma pērk eko?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

biežāk - jā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tad jau drošvien arī sex ir :D

(Reply to this) (Parent)

drīzāk, kāpēc trauku līdzeklis nepatīk? mazgā bez, jo edz ķīmija.

(Reply to this) (Thread)

Var tak eko nopirkt. Vai ar sinepju pulveri.

(Reply to this) (Parent)

nuu, es nezinu, vai laikā, kad ar dustu bārstīja visu un pret visu, tā pārtika viņiem būtu bijusi diži eko :)

(Reply to this) (Thread)

Vai ta piemājas dārziņos to ar izmantoja?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ha, dustu varbūt nē, bet nitrātus kaut vai uuuhh

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es no savas bērnības atceros, ka kolorādo vaboles lasījām paši nost un cukurbietes ar paši ravējām 3x gadā. tad jau ļauži parastie baigi neko neķīmiķoja, citādi tak šitas viss murgs mums būtu izpalicis. (bet es tiešām neesmu kompetenta šai jautājumā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Minerālmēslus kaisīja/zemē iestrādāja labākai augšanai/fiksākai un smukākai ražai. Augļu kokus un ogas migloja.

Uz kartupeļiem izdzīvotspējīgus kaitēkļus nekas cilvēkam parastajam pieejamais neņēma, tas gan.

(Reply to this) (Parent)

Un vēl tas paradokss, ka agrāk "zāle bij zaļāka" tb viss bija ekoloģiskāks. Tas tak mums tiek pasniegts.

(Reply to this) (Parent)

man ir virs 40 un censos est 100% eko, cik nu var

(Reply to this) (Thread)

Es nomainiju to vecumu. Man ar driz 40. Domaju savas mammas un vīramātes paaudzi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tiešām? (noņerkst 44īga omīte!) :D
-
man mammis un da vispār visa pārējā ģimene, un es arī, ļoti pat skata ko ēd - un jau gadus 20it vismaz... neiespringst baigi uz tikai ekošmeko, bet katra pārdevēja cedele tiek izlasīta un izvērtēta : jā vai nē...
katras maizeskukuļa sastāvs - stulbie raugi, milti utt...
kaut kā tā...

nu jā - mums omītēm savas izklaides :D un opīšiem :D

(Reply to this) (Parent)

vecāmamma pērk lētāko, neskatoties uz izcelsmes valsti (ja ir iespēja, tad vietējo), mamma parasti pērk vietējo, cenšas arī eko (tik, cik iespējams lielveikalos vai tirgū). mammas draugu un paziņu lokā ļoti cenšas atbalstīt vietējos un tad eko bet ne caur pulciņiem, jo mazpilsētā tādu vnk nav, toties uz urrā iet vaļā barteris ar dārza veltēm

Vīramāte dod padomus, kurus miltus labāk ne, un kurus ja, jo bioloģiskāki. Tēvs kā kurai produktu grupai, protams - teiksim bio graudaugu vairs negrib pirkt, mušiņinvāzijas dēļ, bet nu arī skatās vietējās lietas, no zināmiem zemniekiem/tirgus pārdevējiem utml. Tā ir 65+ paaudze.

cenšas.un dzīvo laukos.

Jå, mamma - jå, vińai ir virs 65

vīramāte (65) pērk vietējo, pievērš uzmanību.

Mamma cenšas pirkt vietējo - augļus no zemniekiem, kas klāt pieved, maizi no vietējā cepēja, kurš to arī klāt pieved. Sviests vietējais un tiek pārtaisīts par Gī.
Es vairāk grēkoju kā viņa.

(Reply to this) (Thread)

Tava mamma jau, ja nekļūdos jogu praktizē un uz Indiju brauc, tad jau viņai šis viss ir svēta lieta.

(Reply to this) (Parent)

Mamma (72) lasa sastāvu visam, ko pērk, nelieto pusfabrikātus. Tālak jau - cik pensija ļauj izpausties. Mācos no viņas, piem pēdējais, ko iemācījos - arī majonēzei tagad lasu sastāvu, izrādās tiešām dikti atšķirīgi.
Vīramāte (ap-to-pašu) - mierīgi lieto pusfabrikātus, vegetas un palmueļļas aci nepamirkšķinot. Vienkārš ņem to, kas viņai labāk garšo.
Par eko - cilvēks, kas zin, kā tas eko tiek audzēts, ne pārāk tam eko tic. Es ar ne, es laukos gana eko esmu redzējusi. Tāpēc man piemājas gabalā aug burkāni, zaļumi, tomāti un dējējvistas. Un dārzeņi/augļi laukos. Tikai tad var zināt, vai ir eko.