- 13.7.16 16:40
- Cik kruts raksts!
http://satori.lv/raksts/11518/Izvele_but_sievietei
Pirmo reizi lasīju rakstu, kur katra rindiņa izraisa sajūsmas spiedzienu: jā, jā, jā! es arī tā domāju!
cik labi, ka tie eksperimenti ir pieminēti, par tiem katram būtu jāaizdomājas, izdarot izvēles, (mums to mācīja plānotāju maģistratūrā). - 25 rakstair doma
- 13.7.16 16:45
-
es pati būt par sievieti izdarīju apzināti 4 gadus atpakaļ, neapzināti piedzemdējot B. septiņus g. atpakaļ.
līdz tam bieži nesapratu, kāpēc pulkvedī man vairāk uzmanības pievērsa meitenes ne puiši. - Atbildēt
- 13.7.16 19:49
-
vai tu šeit atkal nejauc seksualitāti ar dzimuma lomu?
- Atbildēt
- 13.7.16 21:11
-
Nē, seksualitāte man vienmēr bijusi skaidra. Man vaig džeku, bet ne vienmēr es esmu mācējusi izturēties tā lai tie džekiem esmu interesanta.
- Atbildēt
- 13.7.16 17:16
-
Man gan rakstā traucēja virstonis, ka neviena jau negrib būt sieviete - tas tiek uzspiests!
(Piepūlēties, taisot ēst -kāpēc lai ēst gatavošana būtu tikai piespiešanās?) - Atbildēt
- 13.7.16 17:19
-
to virstoni es nolasīju, ka raksta autore negrib, jo es piemēram gribu, tobiš katrs dara sev piemērotāko un pēc iespējas apzinātāk.
uzņemas atbildību par sevi, nevis akli seko sabiedrības normām. - Atbildēt
- 13.7.16 17:21
-
Protams protams. Es tikai atceros, cik loti loti gribēju krušturi, jo fizkulturā sāpēja pupi, nevis tāpēc, ka draudzenēm ir ;)
- Atbildēt
- 13.7.16 17:23
-
man lasīt bija interesanti un daži punkti ir forši, bet piekrītu vienam no komentētājiem, ka autore it kā norobežojas no dziumuma, bet tai pašā laikā ir izvēlējusies būt vīriets. nekonsekventi.
- Atbildēt
- 13.7.16 17:25
-
kā savādāk lai viņa ilustrē izvēles brīvību?
man tā ir pieņemama metode, ka ilustrē caur savu piemēru. - Atbildēt
- 13.7.16 17:27
-
ne jau par izvēles brīvību ir runa, bet nekonsekventu teorētisko nostādni
kopumā jau raksts man patika - Atbildēt
- 13.7.16 17:40
-
oo, interesanta interpretācija!
mani gan tas raksts nomulsināja - tieši tas, kā tieši to visadekvātāk būtu lasīt. jo tas iesākas ar imho neadkevātu mana raksta kopsavilkumu, uz kuru tas tapis kā atbilde, un intence, kā zināms, ir svēta. taču šai gadījumā šāds pozicionējums man radīja vairāk jautājumu kā atbilžu, jo arī tālāk tekstā norādīts uz mana raksta interpretāciju, kas man kā fellow filoloģei, tā teikt, nešķiet adekvāta. tas savukārt liecina, ka šis raksts tapis kā atbilde uz interpretāciju, kas man ir sveša - kā atbilde uz autores domām, ko rosināja mans raksts, taču ne uz tā saturu tādu, kāds tas zināms man. tā nu kļūst svarīgi, kādas tad ir šīs domas - kas ir tas, ko viņa izlasīja un uz ko še atbild? jo intence ir patiešām svēta, turklāt, verbalizēta teksta pirmajos teikumos, tā neizbēgami nosaka visu interpretācijas gaitu. - Atbildēt
- 13.7.16 17:46
-
nu viņa savā ziņā atbildēja to, par ko man sanāca daudz domāt izlasot tavu tekstu. mēģināšu noformulēt.
ir viena kopīga lieta abiem rakstiem, tie pārstāv divus dažādus personiskus viedokļus, tas ir tas ko nolasa kā nekonsekvenci vīriešsievetes rakstā un kas mani mulsināja tavējā. ka tu esot ļoti sievišķīga neapzinājies to un nokļuvi sev neērtā situācijā un bez ierunām noticēji sabiedrības viedoklim. savukārt otrai autorei ir pretēja pieredze. - Atbildēt
- 13.7.16 17:49
-
wow! lūk, mana problēma: kur tu izlasi, ka es jelkad noticēju? nopietni, es tiešām šo nesaprotu.
tas ir tas pats jautājums, ko gribu uzdot otrai ievai, jo ok, es varu pārlasīt, protams, vēlreiz, bet čista neatminu nevienu vietu, kur teksts būtu suģestējis vai pamatoti pieļāvis šādu interpretāciju. - Atbildēt
- 13.7.16 17:50
-
tu pārmet sabiedrībai viņas atieksmi, ka tā likusi tev justies neērti: epizode trolejbusā
- Atbildēt
- 13.7.16 17:51
-
katrā ziņā es to izlasīju kā parmetumu ārpuses impulsam, kurš liek tev pieņemt lēmumu
- Atbildēt
- 13.7.16 17:55
-
ok, nu skaidrs, kur tam visam kājas aug. kaut es neaprakstu nevienu pašu savu lēmumu šai tekstā - literārais varonis, tā teikt, neizveic nevienu pašu darbību. tikai aprakta redzēto, verbalizē skatienu, tā teikt.
- Atbildēt
- 13.7.16 17:56
-
viņš nevis verbalizē skatienu, bet interpretē, tobiš apraksta savas izjūtas skatiena ietekmē.
- Atbildēt
- 13.7.16 18:05
-
verbalizē SAVU skatienu, un tieši šai nesakritībā starp ārējo un iekšējo arī noris visa drāma, tā teikt. bet tieši šai iekšējā skatienā galu beigās tiek piedāvāts risinājums, tiesa, nepastāvot uz, manuprāt, naivu autonomiju vai imunitāti - identitāte spriedzes laukā starp ārējo un iekšējo, vienmēr un visur.
- Atbildēt
- 13.7.16 18:03
-
lai gan šis ir triki. kaut kā vēl dažu citu diskusiju sakarā aizdomājos, kas liek mums pieņemt sev neizdevīgus viedokļus no citiem, kur tie nav 100% skaidri norādīti, tobiš mēs izdarām savus pieņēmumus, lai gan neviens nav skaidri un gaiši pateicis.
- Atbildēt
- 13.7.16 18:05
-
nepiekrītu visiem punktiem, bet absolūti identificējos ar sajūtu.
- Atbildēt
- 13.7.16 20:28
-
Kaitina pieņēmums, ka taisīt ēst ir "sievišķīgi", bet nodarboties ar kokapstrādi "vīrišķīgi".
Un arī uzstādījums, ka cilvēkiem jāzina kā pret viņu izturēties, jau pēc sejas. Citādi viņai nepatīkami, saproties. - Atbildēt
- 13.7.16 21:20
-
Tas, protams, var kaitināt, bet runājot par kokapstrādi, es patiešām nezinu nevienu meiteni, kura prot zāģēt ar figūrzāģi. :)
Bet, ja nopietni, pēc cāļa diskusiju palasīšanas es arī nebaidītos izvēlēties tik triviālus piemērus, lai ilustrētu sab. normas. - Atbildēt
- 14.7.16 02:04
-
Mana bērnības draudzene, kurā ar izcilību pabeidza vidusskolu, jau dauzus gadus strādā gaterī. Pie pults, kas baļķus laiž uz apstrādi. Viņai patīk alga, komanda, process, rezultāti utt., un es viņai ticu.
- Atbildēt
- 14.7.16 02:45
-
Reāli forši, bet šādu piemēru ir tik ļoti, ļoti maz.
- Atbildēt
- 14.7.16 02:52
-
Toties zinu vairākas izcilas matemātiķes un programmētājas, lai gan steriotipiski tā skaitās vīr. lieta.
- Atbildēt
- 14.7.16 08:10
-
Es zinu meitenes, kuras prot, un milzu baru ar vīriešiem, kuri domātu, kas tas figūrzāģis vispār ir.
Raksts man vairāk nepatika kā patika. Iespējams, autores dēļ. - Atbildēt