- 12.7.16 10:45
- šodien manai mammai 65 dz.d.
domāju par vecomammu, kas viņu piedzemdēja Omskas apgabalā. viņas trīs māsas pa tiešo no vidusskolas pēdējām klasēm, no skolas sola ar visu ģimeni 49.gadā sasēdināja vilcienā, labi ka atstāja visus kopā.
mammas tētis ir bijis viens no Valmieras apsviedīgākajiem un bagātākajiem džekiem 20 gadus vecāks par vecommamu, uzvārdā Magone, piederējis valmieras autoparks. centies ar saviem auto glābt cilvēkus no varas vai kas tamlīdzīgs. (nez vecāmamma palika stāvoklī jau LV vai viņi satikās tur? to vēl varu paspēt noskaidrot).
mamma vecaimammai pārmet, ka ir bijusi aborta materiāls un man tagad saka, ka nevaig dzemdēt neplānotus=negribētus bērnus (ak ja ieraugot to pukstošo sirdi un dzīvotgribas=mīlestības šalti varētu tā negribēt)
vecaimammai nebija sonogrāfijas aparātu un citas krutas lietas, viņai bija 20 vai 21 gads, sibīrija un ne mazākās jausmas par nākotni, viņa gribēja studēt ģeoloģiju, to viņa pat atgriežoties lv, kas bija necerēts pavērsiens un vecātāva pacietīga vēstuļu, petīciju utt rakstīšana, mājas atpakaļ dabūšana un savu lietu, purvīša gleznu, sudraba karotu utt, pa ciemu no ļaudīm atpakaļ salasīšana, nekad nevarēja, jo bija politiski neuzticama. tāpēc kļuva par krutu veterinārārstu, savā laikā par rajona galveno. viņai bija forš orandžs bulku vāģis, kura tumšajā kastē braucām uz ezeru, jumtā tik mazs caurumiņš ar gaismu, kur var pirkstu iebāzt.
nu lūk, tai siberijā vecaimammai pietika drosmes un fiziska spēka piedzemdēt mammu un 3 vai 4 gados atvizināt atpakaļ uz lv. mammai gan siberijā esot paticis, tur bijuši laipni cilvēki, neviens par budzi nelamājis, bijis ko ēst, lv toties sagaidīja bads, kamēr visi atkal atspērās un iekārtojās.
vecāmamma vienmēr par vērtīgāku naudas ieguldīšanas veidu uzskatīja zelta rotaslietas un sudraba traukus, neskatoties, ka bērni no kaimiņu kaku spaiņa izlasīja dzērvenītes, jo bija badā. labprāt savu laiku pavadīja Ļeņingradā ermitāžā.
laulības apliecību ar Magones kungu sadedzināja, tā nogriezdama mammai jelkādu mantojumu no tēva, jo mēdza būt iecirtīga, lepna drama kvīn, kas pati savu pelnīto naudu aiz dusmām dedzinājusi krāsnī. Lai gan studīju gados mamma esot bijusi labi materiāli atbalstīta.
tagad vecāmamma ir pavisam veca ar baltu galvu, melo man acīs skatīdamās, lai tikai dabūtu sev ārstu aizliegto sāli iešmakstināt.
mamma savai māsai saka, ka šajā vecumā cilvēkam ir tiesības ēst visu, kas padara laimīgu un pofig par veselību,tāpat stundas aizrit un man ir jāpiekrīt, jo nāve būtu kas maigs un atbrīvojošs.
nu lūk!
tas, ko gribēju pateikt, ka esmu ļoti pateicīga vecaimammai, ka pirms 65 gadiem tur tālumā viņai pietika drosmes un spēka piedzemdēt mammu. - 37 rakstair doma
- 12.7.16 10:50
-
brīnišķīgs stāsts!
- Atbildēt
- 12.7.16 10:50
-
(slinkums labot tās rakstības kļūdas, lai paliek kā ir)
- Atbildēt
- 12.7.16 11:26
-
jā, un stipras meitas
- Atbildēt
- 12.7.16 11:32
-
šausmas šausmu galā.
Nez, cik paaudzes nomainīsies, pirms būs aizmirsts "aborta materiāls"? - Atbildēt
- 12.7.16 11:35
-
domāju tas tikai šobrīd sāk kļūt aktuāli
jo par abortu kā normālu izvēli sāk rūnāt tikai tagad
manai mammai šāds uzskats ir tikai tāpēc, ka viņa vienmēr ir bijusi progresīva un mediķe - Atbildēt
- 12.7.16 11:48
-
hme.
šaubos, ka sibīrijas bērnam, kurš sevi sauc par aborta materiālu tas nāk no liela progresīvuma vai mediķības. Bet var gadīties, ka es kļūdos un māte ir unikāls gadījums. - Atbildēt
- 12.7.16 11:52
-
Domāju, ka tu kłūdies, ir tomēr jāñem vērā tā laika attieksme, kur norma ir abortu netaisīt.
- Atbildēt
- 12.7.16 12:15
-
par šo oponēšu. manai vecmammai bija 13 (!) aborti. respektīvi, zināmā laikā aborts tika uzskatīts par normalu kontracepcijas metodi.
jāpiebilst, ka visas grūtniecības bija no viņas vīra, mana vectēva, karstasinīga vīrieša. - Atbildēt
- 12.7.16 12:22
-
Oho! Pārsteidzoša prakse!
Ir tā ka Sidras komentārs mani nepajokam samulsināja un īsti nesaprotu ko par viñu secināt.
Katrā ziñā manā pasaulē jēdziens " aborta matreāls" nav nekas šausminoš un nesaprotu, kāpēc tam ir jāizzūd? - Atbildēt
- 12.7.16 12:39
-
Vai "aborta materiāls" kā apzīmējums jebkuram neplānotam bērnam?
- Atbildēt
- 12.7.16 12:44
-
tas ir labs veids kā uzdot sev tiešus jautājumus, bez ņuņāšanās, ir vai nav?
ko citi par to domā? ko pats? ko varēsi tam bērnam paskaidrot, kad viņš šo jautājumu uzdos tev?
es, piemēram, bieži dusmās un nelaimīgumā esmu mammai prasījusi, kāpēc esmu? - Atbildēt
- 12.7.16 12:51
-
Kāda sena un laba radu daktere par šo teica, ka arī tās izvēles brīdī ir spēkā - runā (dari) tagad vai klusē mūžīgi.
- Atbildēt
- 12.7.16 12:53
-
lūk, es tieši par šo. Par jautājumu.
- Atbildēt
- 12.7.16 12:57
-
un ir ļoti svarīgi zināt atbildi uz šo jautājumu arī plānotam bērnam (kā man)
jo tētis uzskatīja, ka sievietei vajag bērnu, a tētis pats beigās atklanijās no šīs pasaules.
tai atbildei ir jābūt dziļākai pamatotākai. - Atbildēt
- 12.7.16 12:46
-
vnk liecina par aizvainojumu, taalab. nesaku, ka obligaati, tachu in general underlying domu gaajiens she ir taads, ka man labaak buutu bijis nepiedzimt. un taa ir pasmaga doma to say the least, kas attieciigi saviita ar aizvainojumu pret maati kaa shiis dziiviibas deveeju.
tas, kaa apraksti vecomaati, proti, kaa dramatisku egoisti vismaz vienaa personiibas aspektaa, liek domaat, ka shaada interpretaacija vareetu nebuut gluzhi garaam. - Atbildēt
- 12.7.16 12:52
-
tieši tā jau tas arī ir ! par to arī stāsts.
kā rezultātā esmu nonākusi pie secinājuma, ka visi šie aizvānojumi starp divām konkrētām paaudzēm ir tikai uzdevumi, ar ko jātiek galā, bet kopumā dzimtas ceļā nevienmēr ved uz postu un iznīcību, bet piedodot un nezutverot to šausminoši var atrast spēku. - Atbildēt
- 12.7.16 13:09
-
well, teiksim, norauta kaaja vai puustosha gangreena triisgadiiga beerna miesaa per se arii nav nekas shausminoshs - taas ir dabiskas paraadiibas. taapat teevs, kas izvaro maati un taas beernus, piemeeram, nav nekaadi pretdabisks un taadeejaadi shausminoshs - vinja attiistiibas ietvaros shii riiciiba ir tikvien kaa likumsakariiga.
point is, peec buutiibas jau nekas nav shausminoshs, viss iederas, taa teikt. kas padara to visu neveelamu, ir jautaajums par labaako praksi - vai sho uzvediibu ir veerts atkaartot? kaadas sekas taa rada?
as to piedoshana - taa, protams, ir vieniigaas zaales, vieniigais celjsh, tachu imho mees neesam veel poziicijaa veerteet taas ilgterminja iedarbiibu iepretim nodariitajam postam. sirdna saka 3 paaudzes, biibele - 7. vajag daudz laika, lai shiis reetas amortizeetu. - Atbildēt
- 12.7.16 13:16
-
tak mees arii neesam poziicijaa aptvert sho postu - to tikai ljaudis peec mums redzees, kaadaa dirsaa ar mums bijis, taa teikt.
- Atbildēt
- 12.7.16 13:17
-
nu lūk tādi ir dzīves mūžīgās attīstības ceļi
katrai dzimtai tie ir iedalīti savādāki, daži ir tikuši tālāk daži nē.
katrā ziņā man tas šobrīd daudz ko izskaidro, kaut vai pārliecību, ka bērniem obligāti ir jāpazīst un jābūt labā kontaktā ar abiem vecākiem, pat ja viņi nespēj vai negrib veidot ģimeni. - Atbildēt
- 12.7.16 13:20
-
+ daudz
- Atbildēt
- 12.7.16 13:20
-
true, pashizzinjai shis svariigi. baarenjiem gruuti, par to ar biju domaajusi.
- Atbildēt
- 12.7.16 12:52
-
Manā pasaulē tas nozīmē, ka cilvēks pārmet mātei, ka jamā to ir dzemdējusi. Tas nozīmē, ka cilvēks vēlas būt miris. Tas nozīmē, ka cilvēks bojā savu dzīvi un trīs paaudzes aiz sevis arī.
- Atbildēt
- 12.7.16 12:54
-
jau Ievai pastāstīju :)
- Atbildēt
- 12.7.16 13:05
-
mhm.
Tikai neies krastā konflikta iespundēšana divās paaudzēs, Tas nav nekāds ceļš uz iznīcību, viss ar laiku pāriet, bet nav arī putna kaka uz mašīnas, nomazgāji un aizmirsi. - Atbildēt
- 12.7.16 13:12
-
tas gan un reāli jau to atrisina vai kaut kur pavirza tālāk trešās paaudzes iesaistīšanās.
attaisnojas tas ka mazbērni labāk saprot vecvecākus, bet vecaki, savukārt ir tuvāki
daudz izskaidro vēl paaudzes pirms rīcība, piem., vecāsmammas mamma arī bija diezgan nešpetna un visu bērnus vienādi nemīlēja un vecāmmama darīja visu, lai izkarotu viņas mīlestību, bet nebija jaukā mazā māsiņa, nedz sibīrijas upē noslīkusī vidējā, bet reāli visu vecumdienu apkopi un smagumu izveica vecāmamma un šķiet dēļ viņas arī nekad nepameta lauku māju. - Atbildēt
- 12.7.16 13:16
-
Interesanti, vārdu sakot.
Ek.
Iešu labāk, šokolādi padzeršu, ar cepumiņu. - Atbildēt
- 12.7.16 15:01
-
man kaut kā šķiet, ka "aborta materiāls" nav neplānots, bet gan negribēts bērns un es tur redzu starpību. ja cilvēkam "ups, gadījās, nu labi, tagad es to bērnu gaidu un mīlu, arī ja biki pabaidos, jo tas bija pēkšņi", imho tas ir tieši tas, neplānots. bet "ak dievs, nē, ko lai dara, visa dzīve sagrauta, jātaisa aborts.. eh, bet bail.. varbūt tomēr atstāt.. nu labi.. dzīvi jau tas bojās, bet ko lai dara", tad tas ir šis negribētais bērns un imho tapt vēderā, kura "nēsātājs" tevi negrib, tas ir liels slogs topošajam cilvēkam.
- Atbildēt
- 12.7.16 15:49
-
tieši tā, tās ir arī manas domas
- Atbildēt
- 12.7.16 12:42
-
Nu man pietiekoši tuvos rados arī ir piemērs ar 10+ abortiem un piekrītu, ka savulaik (manā piemērā 50.-70.gadi) aborts tika uzskatīts par normālu kontracepcijas metodi.
- Atbildēt
- 12.7.16 11:46
-
Tā kā tava mamma piedzima 51.gada jūlijā, bet izsūtīšana bija 49.gada martā, tad vecāmamma nevarēja palikt stāvoklī jau LV.
- Atbildēt
- 12.7.16 11:48
-
Logjiski!
- Atbildēt
- 12.7.16 12:16
-
bet stāsts ir burvīgs, jā :)
- Atbildēt
- 12.7.16 12:33
-
Tik stipri, paldies!
Vai mammai vēlāk ar Magones kungu vai viņa ģimeni bija kādas attiecības? - Atbildēt
- 12.7.16 12:34
-
kad viņa sāka par tēvu interesēties viņš jau bija miris, tikai tik cik ar pazīstamu detektīvu izdevās izzināt no arhīviem
- Atbildēt
- 12.7.16 15:03
-
tev jāuzamanās no Magoņiem, ka nesanāk asinsgrēks. bet par to "aborta materiāla" sajūtu, man tomēr liekas, ka tā skan depresija, jo ja cil ir izdzīvojis bērnību, viņam taču ir vēl jaunas dzīves kārtas, savi bērni, kas sniedz prieku. nu savā ziņā mēs visi esam aborta materiāli, nevienam jau nevar garantēt gludu un laimīgu dzīvi. bet var novērtēt to, kas ir un ir skaists un labs.
- Atbildēt
- 12.7.16 18:23
-
jā. es arī nebiju plānota. un reizēm domāju, ka tas visticamāk ir kkā iekrāsojis manu attieksmi pret mani (īpaši tēvam), bet gluži kā aborta materiāls nejūtos.
- Atbildēt
- 12.7.16 18:26
-
manai māsīcas mātei arī patika mētāties ar šo terminu un tas viņu ļoti gremdēja. viņai bija 'grūta galva' un nevienam nepatika. pirmo reizi bučojās 27 gadu vecumā, kad beidzot bika tikusi prom no mātes un noticējusi, ka nav aborta materiāls. tgad tas bučotājs viņu apprecēja un nēsā uz rokām kā zelta cilvēku.
- Atbildēt