- 12.7.16 10:45
-
šodien manai mammai 65 dz.d.
domāju par vecomammu, kas viņu piedzemdēja Omskas apgabalā. viņas trīs māsas pa tiešo no vidusskolas pēdējām klasēm, no skolas sola ar visu ģimeni 49.gadā sasēdināja vilcienā, labi ka atstāja visus kopā.
mammas tētis ir bijis viens no Valmieras apsviedīgākajiem un bagātākajiem džekiem 20 gadus vecāks par vecommamu, uzvārdā Magone, piederējis valmieras autoparks. centies ar saviem auto glābt cilvēkus no varas vai kas tamlīdzīgs. (nez vecāmamma palika stāvoklī jau LV vai viņi satikās tur? to vēl varu paspēt noskaidrot).
mamma vecaimammai pārmet, ka ir bijusi aborta materiāls un man tagad saka, ka nevaig dzemdēt neplānotus=negribētus bērnus (ak ja ieraugot to pukstošo sirdi un dzīvotgribas=mīlestības šalti varētu tā negribēt)
vecaimammai nebija sonogrāfijas aparātu un citas krutas lietas, viņai bija 20 vai 21 gads, sibīrija un ne mazākās jausmas par nākotni, viņa gribēja studēt ģeoloģiju, to viņa pat atgriežoties lv, kas bija necerēts pavērsiens un vecātāva pacietīga vēstuļu, petīciju utt rakstīšana, mājas atpakaļ dabūšana un savu lietu, purvīša gleznu, sudraba karotu utt, pa ciemu no ļaudīm atpakaļ salasīšana, nekad nevarēja, jo bija politiski neuzticama. tāpēc kļuva par krutu veterinārārstu, savā laikā par rajona galveno. viņai bija forš orandžs bulku vāģis, kura tumšajā kastē braucām uz ezeru, jumtā tik mazs caurumiņš ar gaismu, kur var pirkstu iebāzt.
nu lūk, tai siberijā vecaimammai pietika drosmes un fiziska spēka piedzemdēt mammu un 3 vai 4 gados atvizināt atpakaļ uz lv. mammai gan siberijā esot paticis, tur bijuši laipni cilvēki, neviens par budzi nelamājis, bijis ko ēst, lv toties sagaidīja bads, kamēr visi atkal atspērās un iekārtojās.
vecāmamma vienmēr par vērtīgāku naudas ieguldīšanas veidu uzskatīja zelta rotaslietas un sudraba traukus, neskatoties, ka bērni no kaimiņu kaku spaiņa izlasīja dzērvenītes, jo bija badā. labprāt savu laiku pavadīja Ļeņingradā ermitāžā.
laulības apliecību ar Magones kungu sadedzināja, tā nogriezdama mammai jelkādu mantojumu no tēva, jo mēdza būt iecirtīga, lepna drama kvīn, kas pati savu pelnīto naudu aiz dusmām dedzinājusi krāsnī. Lai gan studīju gados mamma esot bijusi labi materiāli atbalstīta.
tagad vecāmamma ir pavisam veca ar baltu galvu, melo man acīs skatīdamās, lai tikai dabūtu sev ārstu aizliegto sāli iešmakstināt.
mamma savai māsai saka, ka šajā vecumā cilvēkam ir tiesības ēst visu, kas padara laimīgu un pofig par veselību,tāpat stundas aizrit un man ir jāpiekrīt, jo nāve būtu kas maigs un atbrīvojošs.
nu lūk!
tas, ko gribēju pateikt, ka esmu ļoti pateicīga vecaimammai, ka pirms 65 gadiem tur tālumā viņai pietika drosmes un spēka piedzemdēt mammu.