- 19.6.16 13:33
- Psihologiski jūtos kaut kā vientulīgi un lieki, bet rādītāji autoskolas testā strauji uzlabojas.
Un galu galā tik daudz kas jāizdara, ka nav laika iekšēji vaimanāt.
Lai gan satrauc jautājums, cik vispār man būs atlikuši draugi, kad beigsies šis nedzeršanas, nepīpēšanas posms? - 19 rakstair doma
- kontroljautājums
- 19.6.16 13:41
-
>>cik vispār man būs atlikuši draugi, kad beigsies šis nedzeršanas, nepīpēšanas posms?
lol, un tev šī sasaiste liekas tā ka ok? :D - Atbildēt
- Re: kontroljautājums
- 19.6.16 13:46
-
Jā, tikko tieši par to domāju.
Lielāko tiesu tas nav galvenais attiecību motivātors, bet palīdz stiprināt tās, satikšanās biežums, spēja izrunāties. - Atbildēt
- 19.6.16 14:50
-
necik - pēc tam taisīsi jaunas draudzības un atjaunosi bijušās :D
- Atbildēt
- 19.6.16 15:42
-
Tā jau vienreiz ir bijis, otrreiz gribētos savādāk.
- Atbildēt
- 19.6.16 15:44
-
otrreiz tad jātusē ar biedriem, kuriem ir bērni +/- vecumā, vēlams vairāki, vēlams vēl ar mājdzīvniekiem. Tad ir daudz kā cita kopēja arī bez alko'n'stuff
- Atbildēt
- 19.6.16 15:46
-
Tā ir + profesionālās intereses
- Atbildēt
- 19.6.16 15:14
-
gan jau vairāk nekā man.
- Atbildēt
- 19.6.16 15:43
-
Nevar zināt.
- Atbildēt
- 19.6.16 20:02
-
Man pēc L. tomēr kkā dabiski atjaunojās arī kontakts ar dzērājdraugiem, vismaz dažiem, bet svarīgāk tomēr bija atklāt, ar kuriem var tusēt arī bez hārdkora; visbiežāk viņiem arī bija/ir bērni.
- Atbildēt
- 19.6.16 23:24
-
Mani vispār baida tāds gjimeniskums, kad cilvēki kłūst tādi apmierināti, labi baroti un ieslīgst komfortā.
It kā oftopiks, bet kaut kas noasociējās. - Atbildēt
- 19.6.16 23:31
-
Man patīk ģimeniskums, jo ģimene ir mans safe place. Lielākoties dzīvē esmu jutusies vērtēta, apdraudēta, atkarīga no citu viedokļiem. Bet tagad ir apziņa (varbūt mānīga, bet vismaz šobrīd strādā) - ja visi striķi trūkst, viņi man vienmēr būs.
- Atbildēt
- 19.6.16 23:36
-
Tā tam vajadzētu būt. Šo pārdomu rezultātā tikko izcełoju psihologjisku tripińu, bet varbūt izdodas sevī mainīt iestatījumu, ka gimene ir viens vienīgs zaudējums.
- Atbildēt
- 19.6.16 20:07
-
es tevi ļoti labi saprotu. Tagad, piemēram, gandrīz trīs dienas atkal neesmu gājis no pagraba ārā, rukājis, un priecājies, ka neviens nezvana. Bet rīt droši vien modīšos bēdīgs par to, ka bez manis varējuši iztikt.
- Atbildēt
- 19.6.16 20:10
-
Kaut kā tā, jā.
- Atbildēt
- 19.6.16 23:16
-
Šķiet, ar nepīpēšanu ir daudz trakāk, jo pīpējamo ir grūtāk aizstāt, nekā dzeramo.
- Atbildēt
- 19.6.16 23:19
-
Kā tu to domā?
- Atbildēt
- 20.6.16 00:34
-
Es domāju, ka par to nav vērts satraukties. Un kopā taisīt ēst vai krāsot sienas utt. ir patiesībā spēcīgāka saistviela par dzeršanas/pīpēšanas sociālo līmi. Abas iepriekšējās reizes, kad saskrējāmies, pie jaunčomska un vecrīgā, man daudz vairāk traucēja tas, ka esmu pārāk nogurusi, lai normāli komunicētu, nevis nepīpēšana/nedzeršana, un tas jau ir risināms vienkārši ar atpūšanos un neko neliecina par draudzības stāvokli.
- Atbildēt
- 20.6.16 15:46
-
es domāju, ka būs draugi tie paši. varbūt ne visi, bet tie paši.
jo mēs vecāki kļūstam, jo daudz nopietnāk izvēlamies draugus un, manuprāt, kad sasniegts tāds draudzības līmenis kāds Tev ir ar dažiem, tad no tādiem draugiem nevar tikt prom pat gribēdams.
man ir apbērnojušies draugi un, protams, ir grūti pašā sākumā. kā, Tu nezini neko par jaunākajām klačām? kā, Tu gribi iet prom jau desmitos? bet šādas domas jau ir tikai muļķīgas un pāriet. ar īstiem draugiem neviens bērns nav notraucējis silto un jauko draudzības sajūtu.
to arī novēlu. - Atbildēt
- 29.6.16 00:58
-
Lai tik atkrīt visi tie perdaki. Paliks īstie. Un klāt nāks jauni.
KĀDU draudzeni es esmu dabūjusi lielā mērā pateicoties bērniem un kādas ugunskristības manas draudzības ir un nav izturējušas. Tagad tas kas ir, ir for real.
Un ja kādam nepatīk mani bērni, viņš var iet dirst. - Atbildēt