Pēcpusdienas fokstrots
Tā vien šķiet, ka vakar sasniedzu sava 27 gadus ilgā mūža apogeju. Piedzēries ieslēdzos kaņepes tualetē, tupēju uz ceļiem un ēdu iki, vai kura tur veikala, desas burgeru, kad no tualetē ierīkotajām tumbām sāka skanēt skaļa mūzika, it kā vēstīdama par jaunas mesijas atnākšanu. Satrūkos un domāju: "Stulbeni, ko tu dari ar savu dzīvi? Tu te uzvedies kā tāds pēdējais lops, kamēr kāds kaut kur ir sarakstījis kaut ko tik brīnišķīgu." Par laimi, tas ilga ne vairāk kā desmit sekundes, pēc kurām beidzu ēst un gāju dzert tālāk.
Mājās ejot redzēju Gunti Birkavu. Iespējams tas bija arī Kārlis Ulmanis. Es īsti nezinu.