Laukos turēja rokas pilnā ūdens spainī. Mēs ienācām - Ko tu tur dari?
Vecais - Rokas mazgāju un arī maisu.
Apsēdāmies pie galda vakariņās, skatamies - vairs nav kastē kaķēnu.

dzīvo taurenis, viņš iepriekš dzīvoja skapī un es domāju, ka tā ir kode. Izrādas nakts taurenis.

būvē vēl jaunāku māju, no rīta izklausijās ka tur dzīvo kāds vecs un noguris zlonis. viņš sauca pēc godam nopelnītās pensijas. man patīk ka snieg un mājās deg daudzas mazas lampiņas. man patīk ka būs vasara jau drīz un viss būs viegli, būs aukstā zupa un jaunie kartupeļi ar sēnēm un siltas zemenes un skābas ērkšķogas. un dilles visam pāri un klāt. man patīk ka mana mamma ir apburoša un es izaugšu un būšu tāda pati. man patīk kā Sofija smejas. varbūt iemācīties vārī klimpu zupu? Vēl man patīk ka pieturu pie manas mājas sauc Eiženijas iela, jo tā sauca manu visdārgāko omīti. Viņa krāsoja matus ar zilajiem graudiņiem. ( Viņu sauca Eiženija, nevis Eiženijas iela)

lai slava
http://www.bekindmovie.com/youtube.html

http://www.youtube.com/watch?v=vFN27E34BKg

es sapņoju, ka es dzirdu mūziku. nevis ta kā parasti, bet īsteni dzirdu. tas izrādās ir apmēram tikpat patikami kā ēst visu ko smalku un garšīgu. kā saredzēt krāsiņas. ak, es nabaga sieviete, tagad man būs jācieš mūžīgi, kā aklajam kurš redzējis vienu sapni.

ar mani notiek skaistas lietas.
pirmkārt sapņi.
par to ka es no Afganistānas un Kazahstānas " Austrumu Ekspreša" kupejā pārvadāju sniega leopardus, pūces un kamieļus. Pa taisno no stacijas viņus izlaidu kongresu nama parkā, kur vini sapulcējās ap ķīniešu paviljonu un izskatijās glīti.
otrkārt nosaukums.
Kaķim ar kuru es iepazinos laukos ir vārds - " Krievu Tantes Kaķis"
treškārt filma.
" Piedošana" ir vienkārši skaista, smalka, dzidra un svaiga. Grimma mākslinieks ir brīnišķīgi uzgleznojis vasaras raibumus, melnumus aiz nagiem un visu ko citu kas liek noticēt. Filmas mākslinieks ir nobružājis atvilktnes, aizaudzējis dārzus un izdarijis visu lai būtu sajūta kā labākajās vasaras atmiņās.

vakar nakt sapnjoju -
pazaueeju Franciiti gertruudes ielas rajonaa, ilgi ilgi raudaaaju, mekleeju nekadi nevareeju atrast.
veelaak atradu sapuuznjojushu no raudaasahanas sejinju telefona buudaa. buudai apkaat un virsuuu saguulushies taadi melni cilveeki uzvalkos taa kaa no MOMO.
tad mees trenneejaamies peldeeshanaa kopaa ar pingviiniem, tie miilji taaadi, neknaabj. dabuujaam divu dienu sertifikaatu. zheel vieniigi ka taadi pavisam mazinjii pingviininji esainjoti celofaanaa pirms sertifikaata sanjemshanas bija jaanorij.

sho nakt sanjoju -

gaaju apciemot armandu psihiatriskajaa kliinikaa. vinsh tur atpestishanas showu uztaisiijis. saaicinaajis latvijas reklaamas eliti, tv, radio. raadiis briinumus, ka ir nevis traks bet sveetais. taatad liek lai sho iesleedz tukshaas triis istabaas un lai riitaa naak skatiities kas buus. es pasleepos zem gultas rdzu vinsh gulj gultaa un saka sev - es negulju. bet pa sienaam leeni lien eiroremonts. stiliigs taads. un pa kontaktiem lien aaraa dizains. logotipi, viziitkartes, sauklji.
aizmiegu.
no riita pamostos un redzu ka pinas istabas ar presi
tie vinju apbriino, dievina.
reklaamas metri raud.
es meegjinu vinju atmaskot un laikam pashaa peedeejaa briidi ( tad kad mani met aaraa) saprotu, ka atmaskot tachu nevar.
atstaas mani vinja vietaa.

taadi man sapnji.

visi ir aizbraukushi.
tapeec man naakas publiskot savus pagajushaas nedeeljas sasniegumus un jaunumus :
1. man maasa prot raadiit cirku ar minimaaliem aksesuaariem piem. shalli un savu otro pusi ( viirieti)
2. vinjiem ir pilniigi vienaadi dibeni (maasai un vinjas draugam)
3. mees nofilmeejaam zem 10 vampiiru filmaam un liekas vareetu veel kaadaas 10.
4. man aug ragi (īstenībā), vai arii izteiktas sekas no paaraak ilgas cilidndra uzspieshanas savai galvai
5. man izraadaas ljoti patiik spoguljbumba
6. manu roku muskuljus var just cauri diviem meeteljiem ( beerns teica, taatad ticam)
7. mans beerns treshdien saprata ka vinsh mirs un es mirshu un visi mirs, taapeec : vinsh negrib iet skolaa, jo tad vinjam izaugs uusas un es mirshu
8. mana beerna teevs saaka lasiit vonneguuta graamatu un vinsh nomira (vonneguuts)
9. es ieleeju karstu uudeni kafijas bundzhaa ( domaataa kafijas uzglabaashanai)
10. manas draudzenes deju partneris peec dejas ar vinju man apjautaajaas vai vinja gadijumaa peec horoskopa ir lauva? ( vinja ir streelnieks )

man shonedeelj nepatika tas ka saceelaas galvaa putras un biezpiena viesuljveetra
un man shonedeelj patika tas ka viss ir savaa starpaa saistiits un
manupraat
aizraujossh

ir taadi cilveeki kuri kliedz un taadi uz kuriem kliedz un ljoti reti gadijumi kuri nekliedz un uz kuriem arii neviens nekliedz. bet visbiezhaak tomeer ir taa ka tie kuri nekliedz ir tie uz kuriem kliedz.
ko es taa, uz mani jau neviens nekliedz. vareetu arii pati nekliegt ja droshi zinaatu ka tad nekljuushu par apkliedzamo.

29. janvārī JRT lielajā zālē
plkst 19:00 Dāvja Sīmaņa jr. lekcija http://www.rigaslaiks.lv/Raksts.aspx?year=2006&month=12&article=9
plkst 20:00 Salesman ( Tirgotājs) 1969 gada, melnbalta , 85 min., dokumentāla flma, režija un scenārijs Alberts un Dāvids Meizlī.
Filmas veidotāji brāļi Alberts un Dāvids Meizlī seko četriem krāšņu, dārgu ilustrētu Bībeļu komivojažieriem. Tirgotāji tās tirgo "no mājas uz māju" visbiežāk apmeklējot vidusšķiras katoļus, kuriem nav pietiekoši naudas ,lai to tērētu pievilcīgajām Bībelēm. patiesībā naudas kārie kompānijas komiji cenšas iekļūt bagātnieku mājokļos.
http://horizonts.wordpress.com/

kapeec
ir kaut kaadi cilveeki kurus vienmeer redzi situaacijaas kad izskaties mulkjiigi?
piemeeram lielveikalaa, beerns tevi piespiezh uzvilkt nupat nopirkto piraata masku, uzlikt kapteinja aaakja aakji un pasleepties aiz staba. tur gaidiit kad vinsh tevi panaaks un ar paukschoshu musketi nogalinaas. kapeec shaadi cilveeki kuri jaut taapat izskataas tik smalki un ceeli tieshi tajaa briidii apjautaajaas tev peec celja?
un prom ejot piemetina, tu te straadaa?
ak , vai.

12. daļa
Laimīgās beigas, Niks ar Davidu sēž un spēlē šahu.

Atrisinājums. Meitene ir mēģinājusi nogalināt savu tēvu, sagaidot kad viņš parādīsies pansionātā. Tad viņa pateikusi Zana taksometra šoferim ka viņš ir brīvs un tad kad Zanis pavisam apjucis iznācis no pansionāta iesēdinājusi viņu savā mašīnā un aizvedusi uz stāvkrastu un nolikusi kāpas galā, lai vai nu dzīvo vai mirst. Zanis jau sācis virzīties uz pareizo pusi bet viņam pieskrējuši divi vīri melnā un mēģinājuši izraut zana prtfeli, tik ilgi stīvējušies kamēr Zanis nogāzies no kraujas. IIzrādās ka Zanis iznākot no pastavecais vīrs pastā, kurā sūtijis atbildes telegrammunesot atbildi sievietei no pansionāta ir sajaukts ar mafijas darboni kura atpazīšanās zīmre bijušas melnas brilles un saņēmis dāvanā slepenu narkotiku sūtijumu kuru sūtija šokolādes fabrikas direktors mafijas pērfstāvim, tas bija paraugs šokolādei kuras spilventiņos iekausētas mazas narkotiku porcijas. Kļūdu pamanijuši pēc īsa mirkļa un Niku izsekojuši, pansionātā nav varēju’’’ši viņam piekļūt jo koncertā tam blakus sēdējis Davida mazdēls policist, vēlāk viņš traucies ar taksometru uz pansionātu, tur arī policija tapēc atkal nācies gaidīt, līdz beidzot kāda laime palicis pavisam viens pats pilnīgi neapdzīvotā vietā.pieteicies un nosūtijisnosūtījis izmēģinājuma šokolādes tāfelīti kartiņu un pilnīgi nejauši viņš ir saņēmis izmēģinājuma narkotiku sūtijumusūtījumu, kuru šokolādes fabrkasfabrikas īpašnieks sūtijasūtīja sev pats, bet sakarā ar apjukumu pasta nodaļā ielika šo sūtijumusūtījumu vecā vīra aploksnē. TapēcTāpēc šokolādes fabrikas direktors tiek atkosts. Un to pamana Niks jo mazā puikas sarakstos no notikumu vietām vienmēr parādās šokolādes papīriīši. Tos viņš sākumā atzīmē ar piemīlīgu smaidu. Pēc tam ar arvien augošākām šausmām saprot kā tas noticis. Viņu uz ceļa vai tā saucamā pavediena ved tas kā šokolāde ir iesaņotaiesaiņota. Tā kā viņš ir audzis šokolādes rūpnieka ģimenē, viņam tas ir pēc kāda laika pilnīgi skaidrs. Nabaga aklais vīrs arī nemaz nejūtas tik slikti. Miris es domāju. Pēc neilga laika šokolādes rūpnīcas direktors neskaidros apstākļos, nezināmu iemeslu dēļ ir iebraucis jūrā ar svešu jahtu un vēl vētras laikā. Vviņa līķis tiek atrasts pēc ilgāka laika ieskalots starp akmeņiem.

vienpadsmitā daļa

Viņi piebrauc pie šokolādes fabrikas, Dāvids esot cēls vīrietis, ar manieriēm un citādi labi audzināts, liek manīt ka viņš jau nu nekur ielauzties netaisās jo nav neko dzirdējis par to ka redzes invalīdiem būtu atbrīvojumi no cietuma. Vai īpaši labi apstākļi, tad kad viņi nonāk ieslodzijuma vietā. Tad Niks izstāsta ka Aleksandra burtnīcās un dokumentos atradis ko tādu kas licis viņam domāt ka atbilde uz jautājumu ir meklējama nevis skaistās meitenes galvā , bet pilnīgi citā vietā un laikā. Viņi nonāk pēc šokolādes smaržojošā pagalmā, kuram pāri veļas šokolādes dūmi. Niks ilgi jo ilgi, stāv un sauc konfekšu nosaukumus no dažādiem stūriem. Dāvidu viņš ir atsutējis pret sienu tumsā. Beidzot kad vinš irpārstājis izklaidēties un atceras kapēc viņi šeit ir nonākuši, viņi ielavās rūpnīcā un atklāj ka ir kāds cehs kurš strādā naktī un kurā ir tikai daži druma izskata tipi kas iepilda šokolādes kastītēs sazin ko. Viņi paņem vienu paraugu un gandrīz iekrītot lamatās nogādā viņu labaratorijā izmeklēšanas nodaļā. No rīta kad rezultāti ir pienākuši izrādas ka jaunā akcija, nosūti šokolādi kā pastkarti ir šokolādes rūpnieka, kurš arī pārdod narkotikas mēģinājums izmantot pastu kā narkotiku pārvadāšanas veidu. Kamēr viņi to noskaidro, šokolādes fabrikas direktors ir aizbēdzis no valsts. bet viņi noķer viņa asistentu kurš ir ruds un bailīgs un ilgi netielējoties izstāsta taisnību

Desmitā daļa.
Niks apmeklē sievietei pansionātā un noskaidro mīklainos apstākļus kuros vecajai sievietei gadijies insults. Izrādās tas noticis tieši tajā maiņā kurā strādājusi Žaņa meita. Meitene ir iebarojusi vecajai dāmai kaut kādu ķīmiju kura rada līdzīgus simptomus kā insultam.Liekas sapratusi ka vecā citādi neatcerēsies kur tēvs dzīvo, jo laikam ejot dāma aizmirsusi gandrīz visu. Pēc insulta kundze sakoncentrējusies un atcerējusies kur Žanis dzīvo un patiesībā kādā sakarā viņai viņš bij jāatrod. Vecā dāma turpina žākstīties un visādi sūdzēties līdz brīdim kamēr Niks iet prom. Tad kad draugi atgriežas mājās viņus pārķer Aleksandra mamma un paņem Aleksandru un aizved viņu mājās puikas asarām šķīstot. Abi ar Niku sarunā ka drīz atkal tiksies, sarunā sazvanīties. Aizejot mājās Niks trepēs parunājas ar kamiņieni, cik grūti gan ka mājas ir bērns un vēlreiz pasakot lielo paldies un saņemot komplimentu par to cik ātri gan viņš atklāj noziegumus Niks dodas mājās. Aizejot mājās Niks novāc lauvas alu, zirdziņa stalli un savāc Aleksandra mantas, sākumā ātri pēc tam arvien lēnāk un lēnāk. Niks savāc visas Aleksandra mantas un liek viņas skapī, tajā brīdī iezvanās telefons, Niks atlaiž mantas vaļīgāk un no mantām izslīd burtnīca. Zvana Dāvids kurš saka ka tajā visā viņam kaut kas neliek mieru. Ka neesot, ka nevarot būt tā ka tā meita tomēr tik ļoti vainīga, jo pēc balss ļoti atgādinājusi savu mirušo tēvu. Pārrunājot ar Dāvidu arī Niku pārņem šaubas lai arī viņš cenšas tās atvairīt. Atgriežoties pie puikas mantām un aizdomājoties šķirsta Aleksandra burtnīcas, kuras pilnas ar dažādiem dīvainiem priekšmetu sarakstiem. Viņš ar maigumu šķirsta un šķirsta tās. Noliek sev blakus, iedzer alu un aiziet gulēt. Pēc pussekundes ieslēdzas gaisma un Niks pastiepj savu garo spalvaino roku pēc burtnīcas. Viņš jau uzmanīgāk pāršķirsta lapas, tad izvelk no atvilknes sarkanu pildspalvu un apvelk dažas lietas. Viņš pieceļās uzvelk pirmās pagadijušās drēbes un pēc iespējas ātri dodas uz darbu. Darbā no lietas mapes viņš izvelk papīrus un ar to pašu pildspalva kuru turēja rokā visu ceļu apvelk vēl dažas lietas.
Pavisam neticot savām acīm viņš piestāj pie telefona būdiņas un piezvana Dāvidam. Viņš piebrauc Dāvidam pakaļ, un viņi abi kopā dodas uz šokolādes fabriku. Pa ceļam pieturot benzīntankā Niks pamana ka ietērpies tāpat kad pirmo reizi satika Dāvidu.

Astotā daļa.
Niks un mazais aizmigušais Aleksandrs dodas uz mājām. Daudzas reizes zvana telefons un Niks nesaņemas pacelt klausuli, jo kauns un negribās taisnoties. Tad kad viņš saņemas un tomēr paceļ klausuli izrādās Nikam zvana lai paskaidrotu ka meita ir atrasta un kas dīvaini tad pēdējā viņas darba vieta ir pansionāts kurā dzīvo vecā kundze. Atstājis Aleksandru kaimiņienes uzraudzībā Viņš uzmeklē Meiteni un viņa neslēpjoties paziņo ka zina savu tēvu , ka jā, esot viņu izsekojusi un ka viņa nekautrējas no tā ka viņu ienīst. Meitene ienīst Ž.G. tāpēc ka tas pametis viņas māti un mātes nākošais vīrs kuru viņa pēc tam tikai aiz izmisuma apprecēja iebaroja sievietei stipru indi mēģinot izraisīt abortu. Meitene atbraucot mājās no internātskolas atrod māti pavisam vārgu un nozilējušu. Māte izdzīvoja, bet pateicoties pilnīgam ticības zudumam pamazām izdzisa. Meitene pēc mātes nāves aizsūtīta studēt medicīnu uz Ameriku un atgriezusies tikai šī gada sākumā. Izsekojusi un mēģinājusi atrast līdz tam brīdim kamēr dažādu viltīgu kombināciju rezultātā, piespiedusi veco kundzi Niku izsaukt. Bet ieraugot viņu plāns mainījies, licies ka nogalināt viņu un atriebt māti būtu par daudz šim cilvēkam. Licies ka savu sodu viņš ir saņēmis zaudējot redzi, vēl viņa noklausījusies to ko tēvs teicis par savu redzamo darbu un viņai patiešām palicis viņa žēl. Niks jūt ka meitenes priekšnamā smaržo pēc jūras pārmeklējot viņas apavus pamana ka vienām no viņas kurpēm ir smilšaina un mitra zole. Acis viņai ir saraudātas un alibi viņai nav. Tāpēc negaidot ne mirkli viņa tiek nogādāta iepriekšējās izmeklēšanas izolatorā.

Septītā daļa. Niks nonāk nozieguma vietā un pamana šādus tādus sīkumus, pirmais sīkums tāds ka vecais nogāzies no kraujas un apakšā guļot izskatās pēc precīzi uzzīmēta “K” burta, pieķēris sevi pie šīs domas viņš nopriecājas ka mazais Aleksandrs nav līdz jo tad diezin vai vēl kāda cita asociācija par “K” burtu nāktu viņam prātā. Vēl apkārt ir daudz neizprotamu pēdu un Niks izsauc veselu fotogrāfu brigādi lai
Iemūžinātu visus pierādījumus. Brīdī kad sameties tumšs Niks atceras par puiku un aklo vīru kuri sargā paukošanas treneri. Tad kad lielā steigā viņš nonāk pie savas mašīnas stāvvietā pie sporta skolas izrādās ka puika tieši pirms maza mirklīša iemidzis, bet ārdurvis skolā nav klaudzējušas, tāpēc liekas ka paukošanas treneris nav aizgājis. Tā ir tiesa, jo aptuveni pēc piecām minūtēm paukošanas treneris iznāk no skolas un dodas pie savas automašīnas. Viņi seko paukošanas trenerim un nonāk pie kādas privātmājas, pie kuras jau pulējas daudz dažādu vecumu dažādi cilvēki. Liekas ka viņu pazīšanās ir kādu dīvainu apsvērumu vadīta. Viņi gandrīz nesarunājas savā starpā. Vēl liekas ka viņi visi ir diezgan noguruši. Paukošanas treneris iedvesmots ar visiem sasveicinās un aicina visus iekšā. Pēc kāda laika ložņājot gar māju Niks ielūkojas pa pagraba logu un ierauga kā treneris katram no klātesošajiem cilvēkiem telpā ar sagatavotām vienas krāsas segām, matračiem un spilveniem dod vienādas zilganas tabletītes. Dažiem cilvēkiem gultās ir ielikti speciāli paaugstinājumi. Niks izsauc papildspēkus un gaida palīdzību, cerot ka maniakālais treneris nepaspēs saindēt visus cilvēkus. Tad kad ierodas papildspēki, kuri izlauž Nika pagraba durvis, izrādās ka Paukošanas treneris ir iecerējis izveidot krācošo cilvēku orķestri un šie cilvēki kuri atrodas viņa pagrabā ir viņa pirmais mazais koris. Niks sašutumā un kaunā aiztraucas mājās.

Sestā daļa.
Niks un Dāvids Briedis un mazais Aleksandrs braucot atpakaļ katrs uzvedas pilnīgi savādāk. Niks skaļi stāsta Dāvidam kāds ir nākamās darbības plāns pēc noteikumiem un kāds ir viņa paša izdomātais rituāls. Dāvids klausās un atbalsta Niku viņa idejās. Nikā jūtama tāda kā skolas pirmās klases skolnieka, kā pirmā kursa studenta aizrautība. Mazais Aleksandrs klusi aizpilda burtnīcu, iejaucoties visnepiemērotajākajos momentos ar trīsreiz monotoni atkārtotu jautājumu, vai c izskatās pēc mēness, vai c izskatās pēc mēness, vai c izskatās pēc mēness? Saņemot atbildi viņš klusē kādu mirkli un tad turpina ar – suņa aizkosts mēness no labās vai no kreisās puses? Un tā atkal trīs vai pat četras reizes ar daudz pieaugušāku un iecietīgāku attieksmi nekā abi vecie. Dāvids stāsta Nikam savu teoriju par to ka uz katru nelaimi var skatīties pilnīgi dažādi. Tie cilvēki kuri pirms nelaimes ir optimisti kļūst par pārliecinātiem optimistiem, un pesimisti un nīgreņi tad kad ar viņiem notiek kas labs kļūst par pārliecinātiem pesimistiem un klajiem nīgreņiem. To ka laime un nelaime ir kā katalizators. Nika darbā, kurā viņš šo nedēļu ir paņēmis brīvu viņi nonāk jau vēlā pēcpusdienā. Viņi noskaidro ka Žaņa dēls un meita abi atrodas valstī , dēls ir paukošanas treneris, meita nupat atgriezusies no medicīnas studijām apvienotajos štatos. Viņi apmeklē dēlu kuram ir itin kā alibi uz vakaru kad pazudis viņa tēvs par kuru viņš sakās zinām, bet neliekas pārāk ieinteresēts. Saka ka Tēvu nav mēģinājis satikt jo viņam esot daudz citas interesantākas lietas darāmas. Saruna norit paukošanas treniņa laikā. Brīdī kad viņi iziet no sporta skolas , Nikam pa telefonu paziņo ka ir atrasts vecais vīrs, nokritis no kraujas Jūrkalnē. Tajā momentā viss stāsts sāk izskatīties pēc veca vīra pašnāvības izmisuma dēļ. Lielā neizpratnē iesēžoties mašīnā un paskatoties uz Aleksandru Niks skaidri ierauga ka tāda veida pašnāvība nav iespējama. To ieraugot Niks atstāj Aleksandru un Dāvidu vaktēt paukošanas treneri un pats ar dežūru mašīnu dodas uz Jūrkalni.

un daudz jautaajumu. kaads tas scenaarijs izskataas? ticaas ka taa var buut vai arii nee?

Piektā daļa.
Niks norāda Žanim ka viņam jādzīvojas ar Aleksandru un diemžēl šonedēl viņš nevar nekā viņam palīdzēt. Aleksandrs saka ka tajā aklo cilvēku dzīvoklī nekas bīstams nevarot būt un vai viņi lūdzu var aizbraukt tikai paskatīties. Niks piekrīt. Un beidzot pārģērbjas pieklājīgās drēbēs. Viņi noiet lejā un mašīnu atkalnevar iedarbināt, tomēr Žanis pēc dzirdes nosaka vainīgo vietu un viņi saremonte auto un dodas ceļā. Neredzīgo pilsētiņā ir jābrauc ļoti leni un visur ir dažendažādi skaņu un taustes signāli. Vecā vīra istabā nekādu kariņu viņi netarod bet atrod ļoti daudz grāmatu, runājošos svarus, tējkannu, daudz dažādas mūzikas, kas Žanim bijusi ļoti būtiska.interesanti ka svarus tēkannu , modinātāju viņs ir ierunājis pats. Kaut arī krtiņu netarod viņi atrod sardzi kura izlasijusi kartiņu priekšā skaļi. Kariņa sūtīta no Latvijas otra gala panisonāta. Kurš patiesībā nav tik tālu jo Latvija kā zinams ir maza. Tapēc sakarā ar to ka ir svētdiena, un puika aizrāda ka viņam nāktu par labu kāda pastaiga svaigā gaisā un mašīna strādā, laiks ir labs un Dāvids ļoti lūdz palīdzēt Niks ar abiem vīriem dodas ceļā. Nonākot pansionātā, pec gara ceļojuma ar sirsnīgām pusdienām kurās ,mazais puika burto aklajam priekšā ēdienkarti, pēc tam stāsta kādā krāsā ir viņa pasūtītais saldējums un galdauti. Pansionatā satiekot sievieti kura pec pirmā insulta izstāsta par savu solijumu draudzenei kura mirstot jautajusi lai viņa pasaka Viņas bērna tēvam kurš tad tas ir, viņa nolēmusi to nedarīt jo uzskata to vīrieti par pilnīgu kretīnu un meitene esot aizbraukusi mācīties uz ameriku. Tapēc licies ka tas nevienam nav vajadzīgs, bet tad kad viņa pati gandrīz atmetusi slidas sapratusi ka tomēr tam ir tik liela nozīme ko cilvēki lūdz pirms nāves. Tapēc aizsūtijusi Žanim uz pansionātu zīmīti ar lūgumu pie viņas atbraukt, ko tas arī izdarijis. Braucis ar taksi tam esot kāds pazīstams taksometra šoferis kurs to vadājot. Tad kad viņa izstāstijusi tam par meitu, viņš esot gandrīz sabrucis, murminājis kaut ko par savu Redzamo darbu kas pēc viņa paliek un ko viņs vairs neredzēs. Par dēlu kurš ir tik jocīgs cik vien var būt un neskaidrs kā cilvēks var nodarboties ar tādām muļķībām. Sieviete apjautājusies viņam ar ko tad dēls nodarbojas, bet šis atrūcis ka to jau nu viņam esot neērti teikt. Sieviete kamēr stāsta mēģinot sev pievērst uzmanību sāk plēst nokakla milzīgu plāksteri uz kuru mazais puika aizrautīgi muti līdzi kustinot skatās. Viņa noplēš vienu no plāksteriem atsedzot milzīgu brūciun gandrīz noģībst cik gan daudz spēka tas viņai prasa. Niks izsauc māsiņu, bet kamēr tā atnāk veca aktrise jau ir uzlīmējusi plāksteri šķībi. Un visādi izrāda cik viņai te ir slikti un ka neviens par viņu nerūpējas. Meitene kura ir māsiņa nobola acis un aizrāda ka viena māsiņa jau viņas dēļ ir aizgājusi prom. Ka nav ko izlikties vecākai un nespēcīgākai nekā viņa ir. Trīs draugi dodas prom.