Zini, no vienas puses piekrītu, ka afekti per se nav labākais uz ko balstīties. Taču tie varētu būt viena no izpausmēm, kas norāda, ka kaut kas vēl krata (sevišķi gadījumos, kad tiešā veidā nav iespējams neko ietekmēt). Ergo - ir saskaņā ar pirmo principu. + intuitīvi neticu striktam nošķīrumam starp afektiem un ratio. Manuprāt, +/- kontrolēti afekti var būt labs sākums, kas nosaka vēlākās rīcības motivāciju, mērķus. + arī resentimentā balstīti uzskati var kalpot, lai vingrinātos taisnīguma izjūtā vai arī ir šīs izjūtas sekas utml. (Tas ir iemesls, kāpēc pēdējaim teik. kopumā nepiekrītu)