ne savā ādā
Vakar apmeklēju Lielās mūzikas balvas pasniegšanas pasākumu LNO. Šajā bagātnieku un dzeltenās preses varoņu pārtijā jeb, vienvārdsakot, snobu burziņā gadījos pavisam nejauši.
Latvijas profesionālo mūziķu priekšnesumi atstāja ļoti labu iespaidu, programma bija daudzveidīga, mūziķu sniegums - virtuozs un kopumā augstvērtīgs (pat Cosmsos un Busuļa uzstāšanās neradīja ierasto tizluma priekšstatu).
Gods un cieņa mūziķiem, kuru dēļ šis pasākums tika rīkots, tomēr atsevišķas apmeklētāju sejas nevarēja manī neraisīt izteiktu un neslēptu riebumu. Viens no tādiem personāžiem bija mans pēdējo dienu antivaronis FM sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš bija ieradies kopā ar kādu savu korišu armani jaciņā (droši vien no kādas ministrijas) un pāris draugaļām. Tikai pateicoties manas pavadones aicinājumam, es nesekoju kārdinājumam ar savu dzēriena glāzi tik eleganti nobalansēt gar šiem VIPendroniem, ka minētajai personai rajonā virs un zem jostas paliktu kāds tumšāks traips.
Sev par attaisnojumu varu minēt, ka pasākuma ģenerālsponsors Cēsu Alus (nez kur palicis Gavrilovs) apmeklētājiem bija atvēlējis tikai pa puspintei alus (un manējais bija teju vai izguldzināts), tāpēc nodarītā skāde nebūtu ievērojama.
Vienīgais mierinājums, ka kretīnu pavadones gan bija visīstākās šmaras - topošās fermeres, kas pielaikojušas mežģīnes.