unbeliever's Journal
[Most Recent Entries]
[Calendar View]
[Friends]
Below are the 20 most recent journal entries recorded in
unbeliever's LiveJournal:
[ << Previous 20 ]
Saturday, December 27th, 2014 | 11:21 pm |
jauns piedāvājums sekas tam, ka tik bieži vairs neizeju ir, ka vairs neesmu lietas kursā par jaunumiem gadjušņikos. šodien atgriežoties no saviesīga starpsvētku pasākuma konstatēju, ka esmu palicis bez skaidras naudas un bez ... cigaretēm (kas, protams, ir daudz būtiskāk). Devos uz vietējo last resort, kas gan pagājušo reizi 1.00 AM bija aizvēries. Šoreiz kā par laimi, plītnīca vēl vaļā - aromāts pēc slapjiem suņiem un strādniekvīru zeķēm. Manas cerības absolūti iracionālas - kabatā kaut kur ap 1 EUR, bet mazais Winston - 1.55. Pārdevējs (tādu nekad nesastapsiet Narvesenā) sākumā šķiet vispār nesaprata manu izmisumu, līdz es pats ieraudzīju, ka pastāv opcija iegādāties cigaretes pa vienai. Manuprāt, šis ir visnotaļ progresīvs solis vienlaikus sociālā aspektā un smēķēšanas samazināšanai. Tā nu kabatā iegūla dažās R ... (hren viņu zin) kādas brūnas cīgas. Sēžu, pīpēju. Nepalīdz. | Sunday, February 19th, 2012 | 11:41 am |
zinātnes statistika zaudētājiem Šajā vīkendā dažiem skaitļiem bija pievērsta nesamērīgi liela vērība, taču šoreiz par citu, ne tik viennozīmīgu statistiku. Mēdz teikt, ka statistika pārsvarā interesē zaudētājus, jo tā apkopo vienīgi pagātnes faktus un nākotnes faktus atspoguļo tikai kā tendences. Vienmēr pastāv iespēja (resp., uzvarētājiem) šīs tendences pavērst citā virzienā, ja klāt nāk jauni reāli fakti. Iespējams, ka šādu vēlmēs balstītu interpretāciju varētu sniegt sakarā ar pētījuma rezultātiem par Latvijas humzinātņu ieguldījumu un globālo nozīmību (it īpaši attiecībā uz dažām fakultātēm un institūtiem). Skat.: http://www.lu.lv/zinas/t/10484/Protams, es zinu, ka tie ir tikai sausi skaitļi, un zinātniskā pētniecība jau labu laiku ir nopietns bizness, kurā jāiegulda nopietni resursi, lai gūtu taustāmus rezultātus, un viss pārējais labi zināmais bla, bla, bla par dabzin un humzin atšķirībām šajā mērijumu sistēmā ... Bet vienalga nepatīkami par dažām ailītēm. | Monday, October 31st, 2011 | 12:09 pm |
nespeciālista piezīmes par Tulkotāja veikumu Ieskatījos jaunajā tulkojumā un intereses pēc salīdzināju ar Rolava tulkojumu (pirmo lapu no priekšvārda II izd. un Transcendentālajā estētikā 2. paragrāfu "Par telpu")
Jāsaka godīgi, ka mani pārsteidza abu tulkojumu līdzība. Sintakse ir gandrīz identiska, izņemot gadījumus, kad R.K. to ir izmainījis, aizstājot novecojušas izteiksmes formas. Arī vārdu izvēle bieži sakrīt.
R.K. vienmēr uzsvēris, ka viņa lielākais ieguldījums ir Kanta terminoloģijas izveide. Tekstā patiešām ir redzamas korekcijas - maņa aizstāta ar sajūtu, noģiest ar priekšstatīt, uzskate ar vērojumu, atziņa ar izziņu. Tomēr varētu jautāt, vai tā ir terminoloģijas izstrāde, vai modernizācija? Nepamet sajūta, ka tas ir darīts visai mehāniski. Turpretim tās obskūrās vietas Rolava tulkojumā, kuras R.K. ir solījies apkarot, arī viņa paša tulkojumā ir palikušas tikpat obskūras. Skat. piem II priekšvārda sākumu - aizstājot 'apstrādāšanu' un 'ierīkošanu' (Rolavs) ar 'apstrādi' un 'apgādi' (RK) šīs pirmās rindkopas izpratne neuzlabojas. Turklāt RK nav sniedzis arī skaidrojošu komentāru. Vispār piezīmju un komentāru aparāts ir īpašs jautājums šī tulkojuma sakarā. Ja tas būtu nopietni izstrādāts, tad iespējams tas neitralizētu tos jautājumus, kas rodas saistībā ar tulkojumu līdzību.
Pamanīju arī lietas, ko R.K. pārmeta viņa tiesātāji. Šķiet dīvaini, ka vietām tulkotājs valodu modernizējis, bet citviet atstājis dažādus arhaismus, vai lietojis tieši tos pašus vārdus ko Rolavs, kaut arī pastāv visai plašas sinonīmu variācijas (kāda nejaušība !). Piem., abos tulkojumos sakrīt - prāta nodarbe (kaut gan šķiet labāk derētu 'darbība', ar ko R.K. varētu aizstāt kvadrātiekavās ielikto 'procesu' (II priekšvārda sākums)), vēl identiski lietots iespraudums 'mēdz sacīt', tāpat sakrīt 'jāuzlūko' (te ir sinonīmu variācijas), II izd. priekšv. tulkojot divas psihol. izziņas spējas sakrīt ne tikai 'iztēle'(tas ir saprotami), bet arī 'atjautība' (wtf ?, obskūri, bet nekāda R.K. komenta, protams) etc.
Nebrīnos, ka uzradās daži ļaudis, kam tas viss likās aizdomīgi. Ir jauki, ka mums latviešu valodā ir 2 TPK tulkojumi, taču es, personīgi, neredzu īpašu iemeslu savām vajadzībām izmantot tieši šo tulkojumu, jo, lai izpīpētu, ko Rolavs vai RK ir domājis ar šiem jēdzieniem, ir nepieciešams visnotaļ ievērojams laiks. Man tāpat ir nepieciešams ieskatīties citvalodu tulkojumos un komentāros. | Thursday, September 29th, 2011 | 12:27 pm |
mazā uzvara Ir pagājis kāds laiks kopš mana konflikta ar LU doktorantūras skolas "Letonika un starpkultūru pētījumi" vadību sakarā ar finansiālas dabas jautājumiem. SC ietvaros šis gadījums, pateicoties biedram thel, ir zināms kā Rekets 2. Skat.: http://klab.lv/users/thel/92922.htmlPašam šķiet, ka šajā strīdā esmu guvis virsroku, jo neskatoties uz izdarīto presingu, esmu saglabājis noteikšanu pār sev atvēlētajiem līdzekļiem un neesmu no tiem maksājis par ļoti apšaubāmas kvalitātes pasākumiem. Daudz bagātāks, pateicoties šai naudai, gan neesmu kļuvis, un visticamāk, tuvākajā pārskatāmajā nākotnē būšu drīzāk zaudētājs nekā ieguvējs, jo cilvēkiem, kuri izdara spiedienu un realizē noteiktu varas formu, nepatīk, ka viņiem nepakļaujas. Tomēr man ir gandarījums par to, ka saglabāju savu sākotnējo pozīciju, un, kā izrādās, likums un taisnība bija manā pusē, kaut arī bija ļaudis, kas uzskatīja, ka viņi stāv tiem pāri. Turklāt, varu sev sist uz pleca par to, ka saglabāju vēsu galvu, jo konfliktu sev par labu atrisināju diplomātiskā veidā. Jāpiebilst gan, ka vecā atziņa "viens nav karotājs", vēl joprojām ir spēkā. Diez vai svaru kausi būtu nosvērušies manā labā, ja attiecīgajās institūcijās nebūtu bijuši cilvēki, kas 'klusi un neredzami' pārstāvēja manas tiesības. Konkrēti, kuri tie bija un kas tika runāts, es nezinu, taču klīda baumas par nelielu šūmēšanos šajā sakarā. Taču šī uzvara patiešām ir maza. Es nezinu, cik šādiem un līdzīgiem keisiem jānotiek, lai tajā vidē vispār kaut kas mainītos. Pēdējo dienu pieredze liek domāt, ka viss iet tikai uz leju. Pretīgi. | Friday, September 2nd, 2011 | 11:36 am |
| Tuesday, March 23rd, 2010 | 11:20 pm |
meklējam antonu Šitas uzlaboja garīgo pēc zaudes: "Latvijā ir labi filozofi, kas, diemžēl, ar VFF nesadarbojas. Jānis Nameisis Vējš, Roberts Ķīlis un Armands Zavadskis ir pirmie, kas nāk prātā, taču viņu noteikti ir daudz vairāk (kaut vai tas pats antons_v no Sviesta Cibas, vārdu nezinu). (1. vai LU vēsturē ir bijis precedents, kad 2. kursa students kuluāros mēģina sastādīt jaunu pasniedzēju sarakstu fakultātē? 2. vai ideja iesaistīt antonu_v no Svieta cibas kā mācībspēku atbilst jebkādiem IZM un LU kritērijiem?)" atradu šeit | Thursday, February 11th, 2010 | 3:00 am |
mājturības noslēpumi šad tad nākas darīt lietas 1x dzīvē. Šodien palīdzot tuvinieku bērniem mācībās saskāros ar mūslaiku skolas mājturības priekšmeta uzdevumu. Proti, tā kā biju vienīgais tuvumā, kam bija pa spēkam pielietot elementārus ģeometrijas principus praktiskos risinājumos, tad man nācās nodarboties ar pusaugu meiteņu svārku modelēšanu un peigriežņu rasēšanu. Kā pašam šķiet, izdevās tīri labi. Paralēli tam visam vēl nodarbojos ar pavārmākslas beisiku - zupas pagatavošanu. Tā kā arī šo lietu patstāvīgi darīju pirmoreiz, tad nācās smelties padomus no nozares autoritātēm. Ar visu to lieta negāja tik gludi - pabeidzu visu tikai ap pus12 vakarā. Piekritīsiet, nav piemērotākais brīdis zupas baudīšanai. Un lai arī visu vakaru pavadīju ikdienas darbos, tomēr procesā ieguvu daudz jaunas pieredzes, ko manuprāt lieliski vainago kāda atziņa no Laimdotas lappusītes, kas ceru kādam noderēs: "Zupas - tas ir ēdiens cilvēkiem ar pastāvīgu dzīves veidu. Tikai saliedētās, stabilās ģimenēs zupas ēd regulāri. Atteikšanās no zupas - viena no pirmajām pazīmēm, ka ģimenē kaut kas nav kārtībā." | Saturday, December 5th, 2009 | 3:07 pm |
PK 2010 Anglijas un Itālijas piekritēji var priekā saberzēt rokas, atšķirībā no tiem, kam patīk čīkstošais CR un portugāļi. Izskatās, ka būs baigais rubaks - Kakā, Ronaldinju, Drogbā un CR noskaidros liekos un tādi noteikti būs! + vēl trakie komunisti no Korejas p-salas Ziemeļiem, par kuriem neviens neko lāga nezin.
Jūnija mēnesis būs jāveltī šai kaislībai un visi pārējie, vairāk vai mazāk steidzamie, darbi jātliek uz citu laiku | Wednesday, October 21st, 2009 | 11:43 pm |
animals šobrīd viss ir tā kā vajag. diena sākās ar brokastīm un uzdevumu. Es nezinu kā jums, bet priekš manis sadalīt sasalušu gaļas kluci ir kā apmīzt divus pirkstus. Paņēmu gaļas cirvīti, sāku kur pagadījās, pēc tam sapratu, ka vajag dalīt tur kur tauku kārta, jo savādāk mazi gabaliņi atlec kā skaidas, kad malku cērt. Kad tie atkusīs, tad visa grīda būs nosēta ar asiņainām miesas plēksnēm. Darbs dara darītāju. Divi palieli gabali guļ bļodā. Kamēr gaļa nav uz pannas, nespēju noteikt vai runa ir par avenu vai parasto ruksi. Pa TV laiž Šaun ze Šīp, bļe, .. tomēr ruksis. Mazliet pacepu, biš pasautēju, un sanāk patiešām labs, it sevišķi ar sviesta pupiņām un kazas siera mērci.
Esmu pie veca drauga. Imantas blokmājā. Kas to būtu domājis, bet pamanos iekāpt veca suņa čurās. Sajūta patiešām nepatīkama, bet paldies dievam, veca suņa čuras nav pārāk smirdīgas.
Esmu mājās, man ir siltas zeķes, tēja un brendijs un cigarete, tomēr kremt, ka palaidu garām ČL | Thursday, September 3rd, 2009 | 7:10 pm |
latvieshu logika interesants materials, it seviskji visiem naivajiem ljaudim, kuri dzivo iluzijas par atseviskiem latvijas filozofijas darboniem, skat te (pieverst uzmanibu 3. sadalai!) Skiltera un Goldes tandeems iespaarda - vai ta draudziba, biedriskums, jeb Golde vnk skreja pec aliniem? Par ko attiecigi nopelnija publikaciju. Neko sev, starpdisciplina | Sunday, August 30th, 2009 | 11:40 pm |
par ko domāt? Filozofija ir disciplīna, kurai katrs svešs priekšmets ir gana labs un katrs labs priekšmets ir gana svešs (Georges Canguilhem "Le normal et le pathalogique") | Thursday, August 20th, 2009 | 10:45 pm |
thel apokrifs šis ir koments par vairs nepieejamo thel postu par šodienas aktuālāko hītu Latvijas f-fu pasaulē
jā, kas tik viss pa šo dienu nav noticis! absolūtā vētra ūdensglāzē, bet vismaz prieks, ka kāds tīri labi izprot situāciju, un pauž viedokli, kam pievienojos (te ir runa par thel apokrifu)
Par naudu. Man, godīgi, šie skaitļi liekas pilnīgi smieklīgi, jo zinot, uz cik cilvēkiem tās summas dalās, šī diskusija ir tukša gaisa kulšana. Ja kādam ir žēl, 60-70ls mēnesī (no 1 projekta) latvju nabaga filozofam, tad es to dēvēju par nenovīdību. It sevišķi, ja tie ir ļauži, kuru pašu finansējums nācis no oranžajiem apcirkņiem.
Tas par ko būtu jēga diskutēt, bet ko neviens nedara un diemžēl nedarīs, ir jautājums par valsts finansējuma sadali noteiktām prioritātēm, vai pēc kvalitātes, vai pēc produkcijas. Man piemēram liekas nepareizi sadalīt naudu kaut kādās minimālās daļās, jo pēc tam nevienam nafig ne par ko nav jāatskaitās. šāda prakse gan vietējiem intelektuāliem nerada labu slavu, jo beigās nav ne ko parādīt, ne arī kādam kļūst skaidrs (ja nu vienīgi pašus pētniekus) kas tiek pētīts.
par sociologiem zinu tikai to, ka viņi kā valsts institūcijas (FSI ietvaros) lielāko daļu nodarbojas ar privātiem tirgus pētījumiem un kaut kādiem ministriju pasūtījumiem, toties zinātniskajā līnijā laika trūkuma dēļ viņiem nav ne rakstu, ne monogrāfiju, un pat žurnāls tā riktīgi nav uztaisīts. Tā lūk.
P.S. Pēc snogšibateļņā PB hīta ar Rolava manuskriptiem, kas diemžēl beidzās ar klusu izčākstēšanu un diemžēl neizpelnījās pat mazāko cieņas izrādījumu atbildes formā uz šiem ievērojamajiem pūliņiem, sāk likties, ka delteni-pētnieciskā žurnālistika Latvijā varētu kļūt par jaunu arodu atsevišķiem censoņiem | Saturday, June 20th, 2009 | 1:40 am |
elektra "akmens aklums bezgalīgs, akmens klusums aizmūžīgs." kaut kas pēc O.Vācieša Claustrum versijā, pats labi neatceros, dullums ausīs. Bija burvīgs veltījums H.Lediņam par gājienu uz Bolderāju (2002). Klubs 'Elektra' lieliska vieta kur iegriezties, Ādmiņu iela (nekad nebiju bijis šajā Rīgas nostūrī), vecais strādnieku rajons, kažokādu fabrika priekš vecajiem buržujiem | Tuesday, June 2nd, 2009 | 4:20 pm |
gu(r)dā runāšana šon biju iegriezies iekš VFF uz bakaizstāvēšanas pasākumu. Kopumā, nekā interesanta, tikai divas atziņas:
1) šogad tika aizstāvēts pirmais bakdarbs loģikas apakšnozarē pēdējo 10 gadu laikā. Kurš to būtu domājis, ne? Izrādās, ka pa īso LR laiku var arī kaut ko pamatīgi aizlaist. Goldem pat rokas trīcēja (no satraukuma) :D
2) kāda burvīga jaunā absolventa atziņa: Latvijā Heidegers esot ļoti maz pētīts! Pēc šiem vārdiem komisijā atskanēja murdoņa un daži pat salēcās. Kā izrādījās, tas bija pārpratums, students bija domājis, ka maz esot pētīts Sein und Zeit, par argumentu minot, ka tad jau tam vajadzējis būt, citēju, 'iztulkotam mātes valodā'. Pēc šī izteikuma, vairāki iespējamie tulkotāji varēja tikai noelsties.
P.S. nekāda šūpošanās saistībā ar neseno PB paziņojumu IK tulkojumu sakarā nebija novērojama | Wednesday, April 15th, 2009 | 12:05 am |
pavasaris: cilvēki-suņi un cilvēki-cūkas 1. kāda sena paruna vēstī: kāds suns, tāds saimnieks (vai otrādi, vai ekvivalenti, vai jupis viņu zin). Ir jau humāni, ka labie ļaudis izlaiž savus suņus un kuces paskrieties, tomēr šajos gadījumos bieži netiek domāts par apkārtējo drošību un komfortu. Nereti tāds asinssuns un rīkļgrauzis ir krietni bīstamāks par auksto ieroci. Vēl esmu ievērojis, ka Latvijā līdzās miermīlīgajiem un draudzīgajiem četrkājainajiem draugiem, ir ļoti daudz nenosvērtu, afektīvu un agresīvu nezvēru. Cik debilam ir jābūt sunim, lai regulāri rietu uz miermīlīgu kaimiņu blakussētā vai kārtējo garāmgājēju, cik debilam ir jābūt cilvēkam, kuram ir tāds suns? 2. neesmu zaļais aktīvists vai ekoloģiski domājošs cilvēks, regulāri uz ietvēm atstāju cigarešu izdedžus un ne vienmēr iepērkos ar auduma maisiņu, tomēr šajā vīkendā secināju, ka man vēl daudz kur augt. Ir ļaudis, kuri acis nepamirkšķinot spēj savus sadzīves atkritumus atstāt pārdesmit metrus no savas sētas; ir tādi, kas iemanās izgāzt notekūdeņus nevis tam paredzētās vietās, bet tur kur neviens uzreiz nepamana, un tie kuri, mēslus atstāj mežmalās un dzelzceļu malās, ir gandrīz vai dabas draugi. Vot ķe horizonts, lai šitā piegānītu savu appasauli. Izdevīgāk? | Tuesday, April 14th, 2009 | 11:51 pm |
krīze būvniecībā ierodoties savā fazendā, konstatēju, ka pagalmā stāv ekskavators, ceļamkrāns un četri milzīgi betona grodi, un aiz mājas izrakta teju četrmetrīga bedre. Uz manu jautājumu, WTF, senči mierīgi atbildēja, ka strādnieki divas nedēļas jau neliek mieru, tāpēc vajadzēja viņiem izdomāt darbu! Vispār jau kārtīga kanalizācijas sistēma noderētu, ne tā. | 11:02 pm |
pavasara darbi sūds par veselīgo dzīvesveidu, disciplīnu un cita veida pašapmānu, bet lieldienu brīvdienas pavadīju ar neierasti minimālu alkohola daudzumu. Arī jēzus augšāmcelšanās šajā ziņā mani nekā neietekmēja, nedz arī vienīgajā Eiropas valstī saglabājušos tradīciju piekopšana. Saimniekojot savos ārpilsētas īpašumos, kārtējo reizi secināju, ka brīvprātīgs, nepiespiests darbs sevis paša un tuvinieku labā, ir vislabākais avots dzīves enerģijas gūšanai. Kad tu esi viens ar savu uzdevumu, mērķi un instrumentu, liekas, ka veiktajām darbībām ir noteikta jēga un tās sniedz gandarījumu. Padarbojies, iepauzē, pavēro, apsēdies uz bluķīša, iedzer kādu svaigu bērzu sulas malku, un protams uzsmēķē obligāto pīppauzes smēķi. Vispār fascinē šis gadalaika periods: gaiss pilnīgi caurspīdīgs, patīkams dzestrums, saule sniedz siltumu, bet nekarsē, zāle vēl nav lāgā izdīgusi, un pats galvenais, kokiem vēl nav lapu un pasauli var pārskatīt jūdzēm tālu. Tas ir absolūts dabas publiskums, atšķirībā no zaļā, smacējoši siltā pavasara, kad dabas būtnes aizslēpušās aiz saviem vasaras ģērbiem, dzen savus privātos pumpurus. Neviens un ne par kādu naudu nepiespiestu mani aizstāt šo personīgo ilgstamību ar bezjēdzīgu, mehānisku un monotonu sportisku aktivitāti. Kas, es kāds pulkstenis-hronometrs, bļa? Vispār jau gribēju pēc darbiņiem pirmo reiz šogad iemēģināt veļļuku un uzmīties pāris ogres zilajos pakalnos, lai mazliet atslābinātu sasprindzināto ķermeni un garu, taču riepa nez kapēc negribēja turēt gaisu un nācās atlikt izbraucienu uz nākamo reizi. | Saturday, March 28th, 2009 | 11:20 pm |
šovmenis Vēl joprojām esmu notikumu iespaidā, kas risinājās VFF promocijas darba aizstāvēšanā. Grūti iedomāties kādu citu, kā vien latviešu Kanta tulkotāju, par sava vadāmā darbu paziņojam: (citāts nav absolūti precīzs, derētu kādreiz ieskatīties sēdes protokolā) Darba tēmā nekāds lielais speciālists neesmu, mani uzdevumi aprobežojās ar to, ka neiejaucos disertācijas tapšanā, un kopumā darbu vērtēju atzinīgi (nepalika tikai skaidrs, vai vadītājs ar to ir iepazinies). Lieki piebilst, ka aizstāvības runas galvenais saturs bija veltīts postmoderno filozofijas šovmeņu kritikai un viediem novērojumiem par Rietumu racionalitātes atdzimšanu. Visiem tiem, kas nebija klāt, varu pavēstīt, ka minētā persona uz pasākumu ieradās mājas čībās, halātā un ar kūpošu kafijas krūzi rokās. Varat, protams, neticēt, bet bezrūpība un atbrīvotība, ar kādu VFF lielākais šovmenis veic darba pienākumus, tik tiešām ir neticami apskaužama. | Saturday, March 7th, 2009 | 3:58 pm |
libertīnu brokastis Daži ir sporta adikti, citi nodarbināti ar politikas jautājumiem, bet man patlaban galvenais ir dienas režīms. Jau otro dienu pēc kārtas brokastis ēdīšu pēcpusdienā. Esmu iepircis pārtiku arī pusdienām, kuras ēdīšu ap 22.00. Tāpēc izskatās, ka šodien būs jāpaliek bez vakariņām. P.S. Vakardiena bija viena no pēdēja laiku garākajām dienām - notikumu daudzums un intensitāte, paveikto un nepaveikto darbību apjoms un uztveres fragmentārais plūdums, acīmredzot ir galvenais iemesls, kāpēc ir pakaļā ar dienas režīmu. | Wednesday, March 4th, 2009 | 12:41 pm |
ne savā ādā Vakar apmeklēju Lielās mūzikas balvas pasniegšanas pasākumu LNO. Šajā bagātnieku un dzeltenās preses varoņu pārtijā jeb, vienvārdsakot, snobu burziņā gadījos pavisam nejauši. Latvijas profesionālo mūziķu priekšnesumi atstāja ļoti labu iespaidu, programma bija daudzveidīga, mūziķu sniegums - virtuozs un kopumā augstvērtīgs (pat Cosmsos un Busuļa uzstāšanās neradīja ierasto tizluma priekšstatu). Gods un cieņa mūziķiem, kuru dēļ šis pasākums tika rīkots, tomēr atsevišķas apmeklētāju sejas nevarēja manī neraisīt izteiktu un neslēptu riebumu. Viens no tādiem personāžiem bija mans pēdējo dienu antivaronis FM sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kurš bija ieradies kopā ar kādu savu korišu armani jaciņā (droši vien no kādas ministrijas) un pāris draugaļām. Tikai pateicoties manas pavadones aicinājumam, es nesekoju kārdinājumam ar savu dzēriena glāzi tik eleganti nobalansēt gar šiem VIPendroniem, ka minētajai personai rajonā virs un zem jostas paliktu kāds tumšāks traips. Sev par attaisnojumu varu minēt, ka pasākuma ģenerālsponsors Cēsu Alus (nez kur palicis Gavrilovs) apmeklētājiem bija atvēlējis tikai pa puspintei alus (un manējais bija teju vai izguldzināts), tāpēc nodarītā skāde nebūtu ievērojama. Vienīgais mierinājums, ka kretīnu pavadones gan bija visīstākās šmaras - topošās fermeres, kas pielaikojušas mežģīnes. |
[ << Previous 20 ]
|