thel apokrifs
šis ir koments par vairs nepieejamo thel postu par šodienas aktuālāko hītu Latvijas f-fu pasaulē

jā, kas tik viss pa šo dienu nav noticis! absolūtā vētra ūdensglāzē, bet vismaz prieks, ka kāds tīri labi izprot situāciju, un pauž viedokli, kam pievienojos (te ir runa par thel apokrifu)

Par naudu. Man, godīgi, šie skaitļi liekas pilnīgi smieklīgi, jo zinot, uz cik cilvēkiem tās summas dalās, šī diskusija ir tukša gaisa kulšana. Ja kādam ir žēl, 60-70ls mēnesī (no 1 projekta) latvju nabaga filozofam, tad es to dēvēju par nenovīdību. It sevišķi, ja tie ir ļauži, kuru pašu finansējums nācis no oranžajiem apcirkņiem.

Tas par ko būtu jēga diskutēt, bet ko neviens nedara un diemžēl nedarīs, ir jautājums par valsts finansējuma sadali noteiktām prioritātēm, vai pēc kvalitātes, vai pēc produkcijas. Man piemēram liekas nepareizi sadalīt naudu kaut kādās minimālās daļās, jo pēc tam nevienam nafig ne par ko nav jāatskaitās. šāda prakse gan vietējiem intelektuāliem nerada labu slavu, jo beigās nav ne ko parādīt, ne arī kādam kļūst skaidrs (ja nu vienīgi pašus pētniekus) kas tiek pētīts.

par sociologiem zinu tikai to, ka viņi kā valsts institūcijas (FSI ietvaros) lielāko daļu nodarbojas ar privātiem tirgus pētījumiem un kaut kādiem ministriju pasūtījumiem, toties zinātniskajā līnijā laika trūkuma dēļ viņiem nav ne rakstu, ne monogrāfiju, un pat žurnāls tā riktīgi nav uztaisīts. Tā lūk.

P.S. Pēc snogšibateļņā PB hīta ar Rolava manuskriptiem, kas diemžēl beidzās ar klusu izčākstēšanu un diemžēl neizpelnījās pat mazāko cieņas izrādījumu atbildes formā uz šiem ievērojamajiem pūliņiem, sāk likties, ka delteni-pētnieciskā žurnālistika Latvijā varētu kļūt par jaunu arodu atsevišķiem censoņiem