šovmenis
Vēl joprojām esmu notikumu iespaidā, kas risinājās VFF promocijas darba aizstāvēšanā.
Grūti iedomāties kādu citu, kā vien latviešu Kanta tulkotāju, par sava vadāmā darbu paziņojam: (citāts nav absolūti precīzs, derētu kādreiz ieskatīties sēdes protokolā) Darba tēmā nekāds lielais speciālists neesmu, mani uzdevumi aprobežojās ar to, ka neiejaucos disertācijas tapšanā, un kopumā darbu vērtēju atzinīgi (nepalika tikai skaidrs, vai vadītājs ar to ir iepazinies). Lieki piebilst, ka aizstāvības runas galvenais saturs bija veltīts postmoderno filozofijas šovmeņu kritikai un viediem novērojumiem par Rietumu racionalitātes atdzimšanu.
Visiem tiem, kas nebija klāt, varu pavēstīt, ka minētā persona uz pasākumu ieradās mājas čībās, halātā un ar kūpošu kafijas krūzi rokās. Varat, protams, neticēt, bet bezrūpība un atbrīvotība, ar kādu VFF lielākais šovmenis veic darba pienākumus, tik tiešām ir neticami apskaužama.