ulzha ([info]ulzha) rakstīja,
@ 2012-02-22 17:33:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Ne vim, ne emacs
Kā vienmēr, kad gribas gurķoties, jāizmēģina jauni (FOSS, programmētāju) teksta redaktori. Un jāizdzēš, jo ne tuvu nelīdzinās Notepad++ (šodien cieta Redcar).

Uz Mac OS X samērā līdzīgas iespējas bija TextWrangler (interesanti, kā ābolisti iztiek bez PgUp/PgDn visā visumā. Šim vismaz bija kā kombinācija).

Gandrīz apmierinoši līdzīgs visām platformām ir Sublime Text, bet maksas. Gan jau daudzi citi arī.

Par kurām iespējām ir runa:
Kā arī jānovērš daži trūkumi:
Idejas uzlabojumiem:
Neizsmeļoši saraksti, bet iepostoti, lai beidzot saņemtos sākt savu projektu. Tas taču tikpat svarīgi kā iestādīt koku.

Visai jauks tutoriālis kā tapa Neatpad, sācējiem un ne tikai. Visai iedvesmojošs latviešu stāsts, HTMLPad no Blumentals Software. Crossplatformībai gan apsveru bāzēties Qt. Bet pa ceļam apgūt arī emacs un vim kaut cik spēcīgā līmenī, saskriptēt cik tuvu iespējams savām vēlmēm... Un izdzēst. Textmode nerullē. Un galvas piesārņošana ar buramvārdiem, kas vēsturisku iemeslu dēļ atšķiras no analoģiskām pasaulē galalietotāju vispāratzītām taustiņu kombinācijām, arī nerullē.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]watt
2012-02-22 20:30 (saite)
uz lielās klaviatūras pgdown ir, uz laptopa - divu pirkstu skrolēšana ir pat ērtāka par pagedown.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]ulzha
2012-02-23 10:40 (saite)
Domāju tādu PgUp/PgDn darbību kā neMac teksta redaktoros - kas pārvieto kursoru. Aizskrollēt un ieklikšķināt - tas vairs nesanāk ērti.

Tāpat arī paskrollēt uz augšu, lai apskatītos citas koda rindas, un atgriezties precīzi atpakaļ - neMac elementāri - cik reizes nospiedi PgUp, tik reizes pēc tam PgDn, un kursors vienmēr ir līdzi, ja nu sagribas augšējā kko labot. Ar Fn+Up nav līdzi - man tas vismaz norauj domu, ja taisos redzamajā atvērumā kaut ko labot, bet man liek aprēķināt, kāda metode kursora dabūšanai šeit jāpielieto, peliska vai klavieriska.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Anonīms)
2012-02-24 11:37 (saite)
Emacs rullē. Vāczemē man viņu iemācīja, piespieda iemācīties vismaz pamatus, nekā labāka nav, punkts. Emacs taustiņu kombinācijas IR standarts, un, ja citiem vispārpieņemts ir kas cits, tad tā ir citu problēma.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

Piekrītu!
(Anonīms)
2012-02-24 12:34 (saite)
Mācoties Emacs, iemācījos arī neskaitāmas Bash, readline taustiņu kombinācijas un strādāt ar tekstu efektīvi vispār. Vi/Vim iemācīties ir vērts, jo Vi ir standarta Unix redaktors un pieejams visur.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ulzha
2012-02-24 12:57 (saite)
Vari aprakstīt konkrētus workflowus, kas tieši sastāda labumu? Kādas komandu secības ikdienā lieto (kas ir veiklākas par parastajām Windows)?

"Piespieda iemācīties vismaz pamatus" ir aptuvens jēdziens. vimtutor arī it kā iemāca pamatus, un, iedomājies, kopēšana un peistošana tur neietilpst. Tā ka "pamatus apguvis" vien tu automātiski neskaities "iemācījies strādāt efektīvāk nekā parastos redaktoros".

Apgalvot caps lockā, ka IR standarts, ir fleims ;) Tas ir standarts emacistiem. Fakts, un nu un? Tas neko jaunu nepiedeva diskusijai.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


(Anonīms)
2012-02-24 14:32 (saite)
Esmu 2. anonīmiķis, kas rakstīja 12:34.

Par to taustiņu kā standarta būšanu es nezinu. Bet kā jau teicu readline ir līdzīgi taustiņi (un readline ir visur), arī tādai programmatūrai kā Matlab ir Emacs taustiņu režīms, Linux versijai, ja nekļūdos noklusēti.

Dažas lietas, kuras regulāri izmantoju (neliela reklāma):
— vienkārša lēkāšana ar kursoru pa rindkopām un iekavām (mans pielāgojums: iespēja pārlekt uz iepriekšējo / nākamo tādu pašu atslēgas vārdu, uz kuru norāda kursors), līdzīga arī teksta reģionu iezīmēšana un dzēšana pēc rindkopām / iekavām / funkcijām
— kill-ring: parastā copy & paste var ielikt tikai vienu teksta virkni, bet te daudz (pielāgojums: iespēja meklēt)
— jaunu režīmu pievienošana (izmantoju, piemēram, spezializētu log failu syntax highlight funkcijai)
— vienu failu var atvērt vairākos logos un mainīt dažādās vietās (labi noder garākiem failiem, lai nav daudz jārullē)
— follow-mode: nepārtraukts kods vairākās slejās (labi der platiem ekrāniem)
— spellcheck, kas ņem vērā programmēšanas valodas atslēgas vārdus (pārbauda, piemēram, tikai string un komentāru pareizrakstību): parasti izmantoju, rakstot LaTeX
— mūžīgais backup speciālā atsevišķā mapē (mans pielāgojums)
— automātiskā vārdu pabeigšana (M-/), kas piedāvā variantus no jau atvērtajos buferos pieejamiem vārdiem (tā, piemēram, var atvērt referenci / man page un visi garie nosaukumi kodā tiks pabeigti)
— ido-mode: patīk funkcija, kas iekļauj ērtu failu atrašanu (veido kešu, tāpēc var ierakstīt faila nosaukumu bez visa garā ceļa)
— TAB ir gudrs: varu, piemēram, iezīmēt visu tekstu, nospiest TAB, un atkāpes (un ne tikai) tiks saliktas automātiski.
— komentāru atkāpju (no koda) automātiska izlīdzināšana (M-;)
— visāda citāda pielāgošana, izmantojot lisp!

Gribētos teikt, ka ir arī viss, ko esat uzskaitījis („Par kurām iespējām ir runa“), bet ja kļūdos (Vim piekritēji teiks, ka kļūdos par 1. punktu), visu var atrisināt ar saviem pielāgojumiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ulzha
2012-02-24 14:54 (saite)
Paldies, tas jau izglītojoši. Saprast un izvērtēt var jau tikai no šādiem konkrētiem argumentiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ulzha
2012-02-24 15:21 (saite)
Interesanti, ka parasto darbu ietvaros praktiski neizjūtu vajadzību pēc clipboard ulučšaizeriem. Pastojot kko daudzdaļīgu starp aplikācijām - gan

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?