Esmu 2. anonīmiķis, kas rakstīja 12:34.

Par to taustiņu kā standarta būšanu es nezinu. Bet kā jau teicu readline ir līdzīgi taustiņi (un readline ir visur), arī tādai programmatūrai kā Matlab ir Emacs taustiņu režīms, Linux versijai, ja nekļūdos noklusēti.

Dažas lietas, kuras regulāri izmantoju (neliela reklāma):
— vienkārša lēkāšana ar kursoru pa rindkopām un iekavām (mans pielāgojums: iespēja pārlekt uz iepriekšējo / nākamo tādu pašu atslēgas vārdu, uz kuru norāda kursors), līdzīga arī teksta reģionu iezīmēšana un dzēšana pēc rindkopām / iekavām / funkcijām
— kill-ring: parastā copy & paste var ielikt tikai vienu teksta virkni, bet te daudz (pielāgojums: iespēja meklēt)
— jaunu režīmu pievienošana (izmantoju, piemēram, spezializētu log failu syntax highlight funkcijai)
— vienu failu var atvērt vairākos logos un mainīt dažādās vietās (labi noder garākiem failiem, lai nav daudz jārullē)
— follow-mode: nepārtraukts kods vairākās slejās (labi der platiem ekrāniem)
— spellcheck, kas ņem vērā programmēšanas valodas atslēgas vārdus (pārbauda, piemēram, tikai string un komentāru pareizrakstību): parasti izmantoju, rakstot LaTeX
— mūžīgais backup speciālā atsevišķā mapē (mans pielāgojums)
— automātiskā vārdu pabeigšana (M-/), kas piedāvā variantus no jau atvērtajos buferos pieejamiem vārdiem (tā, piemēram, var atvērt referenci / man page un visi garie nosaukumi kodā tiks pabeigti)
— ido-mode: patīk funkcija, kas iekļauj ērtu failu atrašanu (veido kešu, tāpēc var ierakstīt faila nosaukumu bez visa garā ceļa)
— TAB ir gudrs: varu, piemēram, iezīmēt visu tekstu, nospiest TAB, un atkāpes (un ne tikai) tiks saliktas automātiski.
— komentāru atkāpju (no koda) automātiska izlīdzināšana (M-;)
— visāda citāda pielāgošana, izmantojot lisp!

Gribētos teikt, ka ir arī viss, ko esat uzskaitījis („Par kurām iespējām ir runa“), bet ja kļūdos (Vim piekritēji teiks, ka kļūdos par 1. punktu), visu var atrisināt ar saviem pielāgojumiem.