poke

Indeed, good Sir, I always poke someone with a stick before socializing.

yes, sier

Sweet

Mani iepriecināja, ka rakstīji par andergraunda festiem. Blin, man pēdējā laikā liekas, ka viss @LV ir no plastmasas.

es naivi ticu, ka pilnīgi viss nekad nebūs no "plastmasas". kaut kur dziļi, dziļi zem zemes...

Jā, kaps ir ļoti autentiska lieta, kh.

skaidrs tak, ka tieshi pagriidee ir vieniigaa vide, kur ir iespeejams kaut kaads iistums. pazemes patveerums no visas virspuseejaas fignjas. un man prieks, ka lv ir taada indusu sceena, kas tik dziiviigi tajaa pagriides formaataa eksistee un njemas. taadaa kuucvaalaa nav nevienam nekas jaaiemaarketo vai sevi kaut kaa jaanoprezentee kaut kaadai auditorijai no malas - viss pashu rokaam taisiits taa, kaa pashiem gribas jeb, kaa dazhi meedz teikt, "lai pashiem interesantaak dziivot". un deelj taa, ka tie ir taadi attieciigaas subkultuuras ieksheejie sveetki, arii automaatiski atkriit viss liekais, un var sajust kaut kaadu briiviibu. shogad gan neaizbraucu, jo peec aarpraatiigi saliktaa konchu saraksta izskatiijaas, ka buus nu jau paaraak raibs ljembasts.

viedi vārdi.

jā, mūzika kopumā nebija tā labākā, sevišķi ņemot vērā, ka es ikdienā tml. mūziku neklausos, tomēr pirms gadiem pieciem, sešiem šad tad apmeklēju industr. ballītes, tāpēc nav tā, ka nepatīk. tā kā mums bija jāspēlē svētdien, es dzirdēju tikai svētdien spēlējošos. viena no retajām lietām, kas man industrijā ne īpaši patīk, ir šādā manierē taisīts skaņdarbs: palaižu no semplera vienu skaņu (toni), kas ilgst bezgalīgi, tad ierubī efektu pedāļus (kas apstrādā šo vienu skaņu), pagrozi tos, tad pagrozi frekvences uz pults (mainot šīs skaņas pārtoņus un tamlīdzīgas lietas). manai mūzikai vajag būt akcentam: vai nu uz ritmu, vai melodiju, vai abiem diviem. šīs mūzikas gadījumā šādu akcentu nav. tas it kā bieži ir domāts kā zemapziņas trips, bet es kā skaņas, khm, estēts, nespēju ļauties šim troksnim, jo nav nekā, kas mani tajā ieinteresētu (savukārt, labu dark ambient es mīlu). kāpēc es stāstu par savu attieksmi pret tādu mūziku? tāpēc, ka tieši šī veida mūzika - bezmelodiskais, bezritmiskais noizs - tika spēlēta šai festā svētdien.
tomēr bija arī labas grupas, teiksim, tā, kur spēlē koils un anitra ar kokli un vēl daži mūziķi. tomēr nekas ievērojas nebija. aparatūra arī briesmīga (tomēr lo-fi arī ir šarms, bet skaņošanās ir mission impossible)
lai vai kā, pirmo reizi mūžā es varu no sirds teikt tā: (šajā gadījumā bija) pohuj kāda mūzika, galvenais ir tusiņš.

pussyteksts

man gan "patika"

pežiņu teksts? es īsti nesaprotu, ko tu ar to domā.

Zēniem runāt par jūtām ir parādīt, ka viņi ir pussies, tb stulbi jūtelīgi kā debīlās meitenes.

Tas gan. Kur nu vēl ko tādu runāt zēnu starpā, tādi jau čista ir peģiki.

man arī ir bijis līdzīgi, kad ir gribējies, lai kāda laba cilvēka miers ieplūstu manī. varbūt, ka ne līdzīgi, bet kaut kā pazīstami likās, lai gan vienā ziņā pilnīgi citādāk, jo nekas identisks nevar pastāvēt.

jā, identisks nevar. bet loti, ļoti līdzīgs gan. tik līdzīgs, ka to ērtības labad varētu saukt par identiskumu. mēs tomēr visi esam cilvēki, mēs kopējam viens otru, mācāmies pēc piemēra un dzīvojam tā (neapzināti, dabiski); tāpēc ir iespējamas 99% līdzīgas lietas.
un, ja mums tiešām ir kaut kādas auras, tad tās ir visiem. līdz ar to, balstoties uz šo hipotēzi, mēs varam secināt, ka tā var gadīties katram. bet tev ir taisnība, ka "nekas identisks nevar pastāvēt" subjeka viedoklī par šo izjūtu (miers). jo tur nāk klāt miljoniem priekšnosacījumu (kas pārsvarā ir traumatiska pieredze)

dažreiz runājot 2. vai 3. valodā, cilvēks izklausās rāmāks un vairāk uzklausa otru. es negribu teikt, ka viņa nav mieriga, bet esmu sadūrusies ar to, ka kaukādi ārzemju cilvēki ari mani uzskata par mierīgu, lai gan tā nemaz nav.

mēs runājām tā: es latviski un viņa pa pusei latviski, jo vārdus, kurus nezināja latviski, teica krieviski. un teikumus arī. viņa teica, ka vēlas runāt latviski, jo drīz jāliek pēdējais pamatenes eksāmens latviešu val.

there there. "es esmu tev tik ļoti tuvu blakus, tai klusumā starp vārdiem, ko tev saku"

pēdējais pamatenes eksāmens?

žēl, ka neizdevās ar viņu parunāties, šādas sarunas ir diezgan foršas - ar svešiem cilvēkiem par lietām, par kurām diez vai runātu ar kādu pazīstamu personu, jo kāda starpība - tāpat par viņu būsi aizmirsis pēc neilga laika.