- 7/26/11 01:51 am
-
viedi vārdi.
jā, mūzika kopumā nebija tā labākā, sevišķi ņemot vērā, ka es ikdienā tml. mūziku neklausos, tomēr pirms gadiem pieciem, sešiem šad tad apmeklēju industr. ballītes, tāpēc nav tā, ka nepatīk. tā kā mums bija jāspēlē svētdien, es dzirdēju tikai svētdien spēlējošos. viena no retajām lietām, kas man industrijā ne īpaši patīk, ir šādā manierē taisīts skaņdarbs: palaižu no semplera vienu skaņu (toni), kas ilgst bezgalīgi, tad ierubī efektu pedāļus (kas apstrādā šo vienu skaņu), pagrozi tos, tad pagrozi frekvences uz pults (mainot šīs skaņas pārtoņus un tamlīdzīgas lietas). manai mūzikai vajag būt akcentam: vai nu uz ritmu, vai melodiju, vai abiem diviem. šīs mūzikas gadījumā šādu akcentu nav. tas it kā bieži ir domāts kā zemapziņas trips, bet es kā skaņas, khm, estēts, nespēju ļauties šim troksnim, jo nav nekā, kas mani tajā ieinteresētu (savukārt, labu dark ambient es mīlu). kāpēc es stāstu par savu attieksmi pret tādu mūziku? tāpēc, ka tieši šī veida mūzika - bezmelodiskais, bezritmiskais noizs - tika spēlēta šai festā svētdien.
tomēr bija arī labas grupas, teiksim, tā, kur spēlē koils un anitra ar kokli un vēl daži mūziķi. tomēr nekas ievērojas nebija. aparatūra arī briesmīga (tomēr lo-fi arī ir šarms, bet skaņošanās ir mission impossible)
lai vai kā, pirmo reizi mūžā es varu no sirds teikt tā: (šajā gadījumā bija) pohuj kāda mūzika, galvenais ir tusiņš.