krāmējoties pa plauktiem, atradu lielisku latviešu-franču sarunu grāmatu, izdota 95.gadā. Autors priekšvārdā norāda, ka "vairākkārt apmeklējis Latviju, lai apciemotu draugus un kārtotu tirdzniecības darījumus. Tieši ikdienas dzīves praktiskās vajadzības pakāpeniski radīja šo darbu". 

katrs grāmatas atvērums ir veltīts kādai tēmai, piemēram, skumjas, ticība, draudzība, slimības, pieklājība utt. katrā šajā šķirklī ievietotās frāzes var lasīt kā dzejoļus ar labu iekšējo dramaturģiju un rodas pārdomas par autora "praktiskajām vajadzībām Latvijā". mana mīļākā frāze no visa, ko es gribētu sākt lietot ikdienā, ir "ļaujiet man mazliet padomāt" vai "laisse-moi reflechir un moment".

tas iet pāri maniem spēkiem

man jāatpūšas, tad es būšu vesels

es neesmu slims

es atpūšos

es esmu tikai piekusis

aizver acis ciet un guli

cik jaukas viesības!

šīs bija patīkamas viesības

mēs patīkami pavadījām laiku

cik brīnišķīgi

ir jau tik vēls!

mums jābrauc mājās

mums tagad jāiet

es nezināju, ka ir jau tik vēls

man tālu jābrauc

vai tiešām?

vēl jau nav tik vēls

vēl ir agrs

lūdzu palieciet mazliet ilgāk

mums vēl nav jābrauc

nomazgā rokas

ko tas līdz?

nekā nebija

es atpūšos

es esmu piekusis

laiks iet gulēt

klusāk!

tās ir manas domas

bezmiega nakts

gulēt kā nosistam

gulēt bez pamošanās

utt