krāmējoties pa plauktiem, atradu lielisku latviešu-franču sarunu grāmatu, izdota 95.gadā. Autors priekšvārdā norāda, ka "vairākkārt apmeklējis Latviju, lai apciemotu draugus un kārtotu tirdzniecības darījumus. Tieši ikdienas dzīves praktiskās vajadzības pakāpeniski radīja šo darbu".
katrs grāmatas atvērums ir veltīts kādai tēmai, piemēram, skumjas, ticība, draudzība, slimības, pieklājība utt. katrā šajā šķirklī ievietotās frāzes var lasīt kā dzejoļus ar labu iekšējo dramaturģiju un rodas pārdomas par autora "praktiskajām vajadzībām Latvijā". mana mīļākā frāze no visa, ko es gribētu sākt lietot ikdienā, ir "ļaujiet man mazliet padomāt" vai "laisse-moi reflechir un moment".