bērniņš un dzīves oksimoroni
mammu, es iztīrīšu vannasistabu, bet sarunāsim, ka viņa tad arī paliek tīra, labi? protams, manu mazo draudziņ (gunas zariņas balsī, kad viņa lasa kārļa vērdiņa dzejoli), protams, iztīri, un tur vairs nekad nemētāsies vates ripulīši, pie izlietnes malas nepielips tēta bārdas rugāji un mazā māsa vairs nezīmēs ar zobu pastu uz spoguļa. turpmāk viss būs tīrs.

tagad es astoto reizi piešūšu mētelim pogu ar stirniņu un tieši tāpat ar visiem sarunāšu, ka šī poga vairs nenotrūks brīdī, kad es velku mēteli, lai ietu ārā uzpīpēt ar onkuļiem un tantēm, un man vairs nebūs jāsaka - man notrūka poga, jo es pārāk aktīvi ķemmēju matus. poga būs savā vietā, un stirniņa vienmēr mirdzēs manā pazodē.