ilgojos pēc iepriekšējo divu nedēļu dienas režīma.

jūra, rīta kafija un brokastis German Bakery (hm, varbūt uzpīpēsim?), nekā nedarīšana, atkal jūra (tagad mazliet pacepsimies saulē?), diendusa, jūra, pēcpusdienas kafija German Bakery un dienišķā kūka (oi, oi, kur mana pīpīte, jā, nesiet man Buddha dream un manam draugam mango pīrāgu), lēns gājiens gar jūru līdz bāram People (kurš grib uzpīpēt?), iegrimšana sevī un šūpuļtīklā (pie kājām pieklīdis suns), saulriets (skaties, šitā govs arī skatās saulrietu!), gājiens atpakaļ gar drum circle jūras malā, mūsu nepālietis jau māj ar roku un sauc aplūkot šodien zvejotās zivis, kuras varam dabūt vakariņās (varbūt ņemsim barakudu? 5 eur uz diviem), pēc-vakariņu live koncerts (šie jaunieši te acīmredzami ir palikuši kopš septiņdesmitajiem un viņiem nav ne jausmas, ka ir jau 2015. gads), āāā, cik es esmu piekususi, vajadzētu iet gulēt, bet ārā ir tāds pilnmēness, iesim vēl mazliet pasēdēt pie jūras un uzpīpēt mēnesgaismā (ak mans dievs, šodien mēs apēdām tikai vienu arbūzu, pa kuru laiku paspēsim apēst otru? tāda nolaidība!).

dienās, kad gribējās būt tūristiem, atlika sēsties uz mocīša un apbraukāt tuvējos bīčus (bīp, bīp, mūs apdzen smaidošs vietējais uz izrotāta riteņa).