Uldis ([info]uldy) rakstīja,
@ 2009-02-03 08:53:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Gatavo apvērsumu?
Kas tas būtu par spēku, ja policija pievienotos zemniekiem šodienas protestos!

Patiesībā, man liekas, ka mūsu valstī briest apvērsums - pietiktu kādam noorganizēt sev paklausīgu zemessargu bataljonu, lai varētu pārņemt šīs valsts vadību - un tautai Saeima jau tā apnikusi, ka tās padzīšana tiktu uztverta ar gavilēm. Reti kurš celtos mūsu Satversmes aizstāvībai, jo valdošā banda ir tautu nokaitinājusi.
Apvērsums būs - tikai kad?

Pašam bail palika, cik vienkārši to šobrīd būtu izdarīt...

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

Apvērsuma vīzija?
(Anonīms)
2009-02-03 10:14 (saite)
Šonakt redzēju sapni. No kādas zemnieku saimniecības izbrauca busiņš ar pienu, krējumu, sviestu, sieru, biezpienu. Tas iebrauca pilsētā, nostājās kādas iestādes pagalmā, kur to sagaidīja šīs iestādes darbinieki. Tie saņēma šo produkciju, sadalīja un devās uz savām darba vietām, domājot par to, kā, no svaigiem, pilnvērtīgiem produktiem gatavos maltītes savām ģimenēm. Redzēju saimniecības vadītājus, gandarītus, ka viss, ko viņi ar darbu un mīlestību spējuši saražot, bez kavēšanās nonāk uz daudziem un dažādiem galdiem. Redzēju cilvēkus, kas pie datoriem apkopo saņēmēju vēlmes, tās saskaņojot ar ražotāju iespējām.
Redzēju kā tiek internetbankās veikti pārskaitījumi, kuros bija dažādas summas, un visus maksājuma uzdevumus vienoja pamatojums- aizdevums. Neviens neko nepārdeva, neviens neko nepirka, tikai pateicībā par savstarpēju izpalīdzību aizdeva viens otram naudu, vai vienojās par citu palīdzību.
Redzēju saimniecības, kur novāc labību, cep maizi, cērpj aitas, plūc linus un izgatavo drēbes, bet neredzēju cilvēkus ar lineāliem mērot aitas sprogas garumu vai linu šķiedras savērpumu, kuri vēlētos saņemt naudu par atļauju izmantot izejvielas tālākai apstrādei.
Redzēju spēcīgus puišus, kuri šur un tur pavadīja kādu no transporta līdzekļiem (jo acīmredzami arī sapnī pastāvēja iespējamie apdraudējumi kravas un braucēju drošībai), kas izvadāja produkciju pie pasūtītāja, un šo transporta līdzekļu kļuva arvien vairāk( bet drošības apsvērumu dēļ netika veidota armija un iecelti karavadoņi).
Redzēju viesu mājas un krodziņus, kuru apmeklētāji ‘’vienkārši pa draugam ēda un atpūtās’’. Redzēju arvien vairāk sadzīves sfēras, kurās cilvēki ar savām vēlmēm griežas tieši pie izpildītāja, un visas šis darbības vienoja tā pati pateicības forma- aizdevums vai parāda atdošana.
Es redzēju cilvēkus, kas ar savu ražojuma paraugu devušies uz citām ES valstīm, lai tur, pārbaudot produkta kvalitāti, patērētājs pieņemtu lēmumu, vai no šis valsts pieņemt produkciju, vai palūgt to pilnveidot.
Sapnī vēroju it kā visus iesaistītos cilvēkus uzreiz, un sapratu, kas viņus vieno- aizrautība ar procesu, tāpat kā bērnībā, kad mēs, aizņemti ar savu iztēles rotaļu, kurā bijām gan noteicēji, gan izpildītāji, vienmēr sasniedzām sev vēlamo rezultātu, un kurā nepastāvēja faktors- ‘’ko es ar to nopelnīšu’’, mēs vienkārši darījām, vienkārši bijām un priecājāmies, ka varam.
Šajā sapnī es redzēju cilvēkus, kuri ar iegūto dzīves pieredzi, izglītību, un nepazaudēto, vai atgūto jaunrades prieku, atkārto savas bērnības fantāzijas spēles, tikai reālā pasaulē, un ar nesalīdzināmu lielāku aizrautību un arī gandarījumu.
Vēl es redzēju daudz slēgtu ēku, kurās bija atradušās visdažādākās institūcijas, kuru vienīgais uzdevums ir bijis kontrolēt, pārraudzīt, inspicēt, stādīt aktus un sodīt. Dažas no ēkām bija ļoti greznas, tajās reiz bijušas neskaitāmas valdes un pārvaldes, kuras, tāpat, kā inspekcijas, neskaitāmos līmeņos barojušās viena no otras, un visa šī piramīda balstās un tiem nedaudzajiem, kas kaut ko ražo. Un protams, es redzēju izmisušo kontrolieru un pārvaldnieku un iekasētāju pūļus, kuri kā utis ir palikuši bez barības, jo institūcijas, to neaptverami uzpūstajā izpausmē ir atmirušas. Nav vairs ko kontrolēt, nav no kā iekasēt- nav no kā dzīvot! Cilvēki ir iemācījušies nedarīt kaut ko caur trešajām personām, bet kontaktējas tieši. Palīdz, kam jāpalīdz, soda, ko jāsoda un pārvaldi veic tik cilvēku, cik tas ir lietderīgi. Nez vai šobrīd es maksātu veselai armijai, kas mani apsargā, institūtam, kas rēķina, cik es nopelnu, departamentam, kas kontrolē un nosaka, cik no manis padarītā nepieder man......Tās formācijas, kuras sapnī ir uzņēmušās pārvaldes funkcijas, ir radušās organiski, pēc nepieciešamības principa, ne tāpēc, ka ir iekasētā nodokļu summa, kas ļauj uzpūst jebkuru ‘’valsts’’ struktūru līdz tā jau plīst no neko nedarošiem paziņām un radiem.
Sapnis kā jau sapnis, ne visu var atcerēties, ne visas emocijas sapnī pakļaujas saprātam, bet paliek galvenās iezīmes, tā, ka redzējumu skaitu un veidus, droši vien esmu nosapņojis ne es vienīgais.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?