|
|
You are viewing the most recent 12 entries 15. Marts 202119:35: Pote
Saņēmu uzaicinājumu sestdien potēties pret kovidnieku. Esmu nedaudz pārsteigts, jo neesmu riska grupā. Varbūt, ka pienācis jau laiks sākt koļīt arī 30-gadīgo populāciju? Kādu laiku domāju, ka nelekšu potēties pie pirmās izdevības, lai jau citi sapotējas, tad paskatīsimies, kā tās sasteigtās vakcinācijas uz viņiem iedarbojas. Jāatzīst arī, ka panesos nedaudz uz internetā klejojošajām sazvērestības teorijām. Pirmajam argumentam varu pretī likt to, ka katru dienu jautāju klientiem, kā viņi jūtas pēc potes. Uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt tos, kuri ziņoja par blaknēm. Pat tad, neko nešpetnāku par vienas dienas nogurumu un nelielu stīvumu potes vietā nedzirdēju. Drīz jau daudziem būs vakcīna pa otram lāgam. Domāju, ka nevēlos to atlikt, jo ir iespēja, ka tie, kas būs potēti varēs ceļot bez karantīnām utt. Par konspirācijas teorijām izštukoju tā - es personīgi esmu strādājis ar medicīnas profesionāļiem, kā arī personīgi zinu cilvēkus, kuri apgalvo, ka šitas viss priekš aitām, kuras ved uz kautuvi. Dakteru viedoklis man liekas uzticamāks. Es nespēju noticēt, ka Bils Geits, Soross un Illuminati ir spējuši pierunāt visus šos inteliģentos, cilvēcei kalpojošos profesionāļus špricēt cilvēku masām kaut kādu indi, kura liks pautiem un olnīcām sačokuroties rozīnītē un pie reizes aplipinās ar zvēra zīmi. Nu, neštimmējas kopā tas 'lielais plāns.' Neviena organizācija nav tik labi organizēta un spējīga saglabāt noslēpumus, kur nu vēl vispasaules līmenī. Nākošais jautājums ir par vakcīnas ražotāju. Nav tur ko liegties, es ceru, ka man gadīsies Pfizer vai Moderna paveids, bet īpaši nebaidos par AstraZ, jo tie smagie gadījumi ir tikai statistiskā anomālija. Galvenā motivācija ir tas, ka mums kā cilvēcei ir jātiek šim cauri, un pūļa imunitāte ir labākais veids, tāpēc nolēmu sestdien potēties.
13. Marts 202121:04: Nevajag sestdienās strādāt
Vakar tiku pie diviem jauniem augiem - bonsai kociņa un dīvaina krūma, kurš izskatās pēc sukulenta. Šodien darbā saplīsa vīna pudele. Busiņš oda pēc lēta baltvīna. Vēlāk sagāzās kastes, saplīsa sarkanvīna pudele. Grīda klāta divos vīnos, baltās durvis notašķītas kā šausmenē. Es tīrīju cilvēku spinātu pakas un atvainojos, atvainojos un kompensēju. Man asinīs noteikti vēl joprojām rit vakar dzertais Sauvignon blanc dzirkstošais vīns. Tik daudz vīna, sirds vīns. Tīra un ievainojami atklāta komunikācija ir ārstējoša, bet nav viegli veicama, jo ego.
10. Marts 202117:52: domas grab un ārā birst, emocijas dzimst un mirst
Pagājušajā vasarā pamanīju simpātisku, mazu dekoratīvo kāpostu vienā no balkona puķupodiem. Domāju, ka šis ņiprais, zaļi sārtais kāpostiņš ziemā nosals un pievienosies citiem augiem kompostā. Ak, kā es maldījos. Dekoratīvais kāposts ne tikai kļuva par vienīgo pārziemotāju(ja neskaita krūmveidīgos,) tas pēdējo nedēļu laikā ir izstiepies trīs reizes garāks. Kā tāda citplanētiešu antena, kura pret debesīm tiecas izveidot labāku komunikāciju ar galveno kuģi. Kāposta kuplais gals ir uzziedējis dzelteniem ziediem. Tie ir ieskauti ar sēklu žuburiem, kuri šūpojas vējā. Šorīt basketbola kortā iepazinos ar Nīlu Makintošu. Nīls ir visai garš, ar iesirmiem, ponijā saņemtiem matiem. Viņam ir Nike botas un hipiju krāsas basketbola šorti. Viņš izskatās tā uz 40, bet viņam esot 61. Biju pamatīgi pārsteigts. Nīls man padeva atsistās bumbas un visādus padomus. Viņš lielāko daļu savas dzīves pavadījis Sanfrancisko, strādājis tehnoloģiju nozarē. Tāds kruts džeks, cerams, ka atkal viņu satikšu. Es šobrīd vienlaicīgi lasu kādas piecas grāmatas, kuras man kāds uzdāvinājis vai ieteicis. Kādreiz jau izlasīšu visas, bet tagad mēģinu katrai grāmatai veltīt nedalītu laiku un uzmanību. Prāts klejo iespējamību katlā, krūškurvī patīkams satraukums. Es gribētu katru labo domu aizpraktizēt līdz nākošajam līmenim, tad ķerties klāt konsekventajai, bet viņas visas grib notikt vienlaicīgi. Hmm, meditācija laikam.
25. Februāris 202113:38: Apvārdots jēdziens nav pielietots jēdziens
Ciemos uz kafiju bija Kerija. Nebijām tikušies jau sen. Viņa vēlas uzsākt savu yt kanālu par tamborēšanu, pieteicos palīdzēt. Kerijai vienmēr ir tālejoši plāni, kas izklausās ļoti labi. Cenšos viņu piezemēt, mēs spersim vismazāko solīti, bet nekavējoties. Viņai vienkārši vajag kādu, kurš paklausās un atbalsta. Viņa jau sen grib izveidot pati savu cilvēku kopienu, jo pati nejūtās īpaši piederīga nevienai esošajai. Man aizķērās tas, kā viņa aprakstīja cilvēkus, kuri runā par mīlestību un gaismu, ka tie visbiežāk ir vislielākie nelieši. Vienojāmies, ka par to labāk ir nevis runāt, bet darīt. Pirmdien ar Deividu runājām par reliģiju. Nezinu kāpēc, bet es aizstāvēju reliģiju, argumentējot par labumu, ko tā nesusi cilvēkiem. Viņš tic tikai zinātnei. Es mēģināju viņu pārliecināt, ka bez smadzeņu impulsiem ir arī kaut kas cits, bet mana sludināšana man pašam nešķita pārliecinoša un autentiska, kaut arī es par to nešaubos. Varbūt, ka viņš pats kaut kā līdz tam nonāks. Vienā brīdī uzķēru, ka reliģija viņam ir ļoti eksplozīva ideja. Viņš atzinās, ka jā, viņam ir bijusi pieredze ar nosodošiem, cietsirdīgiem reliģijas pārstāvjiem, jo viņš jaunībā gandrīz kļuva par mācītāju. Priecājos, ka viņš to atzina, jo kāds prikols nosodīt kādu, kurš nosodījis tevi. Tu vienkārši nodod impulsu tālāk pa ķēdi.
20. Februāris 202114:29: piezīmes no sadzīves
Šogad nolēmu pienācīgi nosvinēt savu dzimeni. Paņēmu dažas dienas brīvas. Māsa ceps 'red velvet' kūku un taisīs rosolu spāņu stilā. Es domāju pasniegt medū un sojas mērcē ceptu lasi ar kartupelīšiem un sēnēm. Ciemos būs tikai daži cilvēki no mana iekšējā sociālā burbuļa, bet tās tieši ir labākās ballītes, jo var ar visiem normāli parunāt. Kopš gavēņa atmetu nikotīna spilventiņus. Nu jau trakākais ir cauri, jūtos pilns veselīgas enerģijas. Darbā saņēmu gada darbinieka balvu, tā laikam ir zīme ka jāmeklē jauni veidi kā pieņemt un novērtēt savu realitāti. Māsa šonedēļ pārvāksies pie Deivida. Ļoti priecājos par viņiem. Priecājos arī par saviem jaunajiem izaicinājumiem, domāju, ka esmu tiem gatavs.
12:42: Monētas augšas un monētas apakšas
Pēdējās laikā apsveru, vai vispār ir pieklājīgi atklāt savu iekšējo voblu. Nav jau arī tā, ka es kādam to grūstu sejā, vai mēģinātu pataisīt par galējo patiesību. Tomēr sveros uz to kāju, kura saka - dalīties savā pieredzē ir vērtīgi, tāpēc cenzūras komiteja pagaidām var turpināt savu atvaļinājumu :) Neizpalikt arī ar sapņa aprakstu. Kā zināms, sapņu apraksti vispār nevienam neinteresē. Varbūt, ka pašam kādreiz būs interesanti pārlasīt. Nesen redzēju vienu no tiem spilgtajiem sapņiem, kurš riktīgi iespiežas atmiņā. Sapnī es biju pie bērnības drauga uz dzimšanas dienu. Es aizgāju uz viņa goda vietu, bet man nebija dāvanas. Tā nu es tur neveikli stāvēju, atceros to kauna sajūtu. Nākošajā kadrā es vienā rokā turēju slieku, bet otrā kūkas gabaliņu. Es stāvēju kaut kādā aizaugušā peļķē un baroju slieciņu. Man pie ķermeņa piesūcās melnas dēles. Nākošajā kadrā es gāju iekšā tumšā jūrā, tieši pretī lielā, nevaldāmā vilnī. Dēles nokrita sālsūdenī. N. man atsūtīja sapņa simbolisko skaidrojumu. Slieka un kūka, manuprāt ir seksuālā apmierinājuma meklēšana paša apmierinājuma pēc. Bet jūra ir lielais, mistiskais ķermenis. Ieet jūrā nozīmē pieņemt savas bailes un doties pretī nezināmajam. Parasti tādus sapņus uztveru visai nopietni. Tā pirmā daļa palīdzēja saprast toksiskos aspektus saistībā ar Astru, jo mēs viens otru izmantojām dažādiem nolūkiem, bet es vairs nevaru viņai uzticēties jaunas kopdzīves mēģinājumam. Lai arī es viņai piedevu un atkal uzticējos pirms daudziem gadiem, es pirms kāda gada uzzināju, ka viņa mani krāpa. Man ir ļoti svarīgi uzticēties cilvēkiem, savādāk nevēlos viņus pielaist pārāk tuvu. Mēs viens otru esam tik daudz pievīluši. Es apņemos būt viņai labs draugs, bet tas arī viss. Tas ir ļoti atbrīvojoši. OK, tātad, ārā no peļķes uz jūru. Nav daudz tādas lietas, kuras mani aizskar idejiskā līmenī. Bet cilvēkus un domas, kuras autentiski var notrigerot, protams, parasts turēt nostatus. Vislabākais veids kā ieskriet jūrā ir bez drēbēm, tumsā un kliedzot no visa spēka. Es vērsu savu uzmanību uz vienu cilvēku. Pats sevi notrigeroju(tas var notikt tikai ar paša atļauju, citi par to nav vainojami) un ļāvos haosam. Es sapratu, ka esmu tam nezināmajam aspektam atdevis pārāk daudz varas pār sevi. Nepamatoti. Es vairāk nebaidos, bet lieta tāda, ka es tagad meklēšu nākošo tumšo vilni, kuru izgaismot ar pieredzi. Katru dienu kaut kur uz komforta zonas robežas.
14. Februāris 202111:38: Abandonment terror laundry list
Es cenšos identificēt savas vērtības un pie tām pieturēties. Nekrist emocionāli eksistenciālā panikā, jo esmu tajā bijis, tā nekur neaizved. Apzināties savas pašdestruktīvās tendences, ieskatīties tām acīs un pateikt: "Patiešām? A varbūt labāk nē." Nemukt no emocijām, bet tās piedzīvot tiešsaistē. Neaizstūķēt tās vēlākai revidēšanai. Apzināties augstāku apziņas aspektu, kurš nesabrūk žēlabainā čupiņā. Rūpēties par savu ķermeni ar labu ēdienu, veicināt asinsriti un vingrumu. Apzināties ķermeņa enerģiju. Piedot sev. Cienīt citu lēmumus un speciāli neizraisīt ciešanas. Ja vēlamā realitāte nesakrīt ar esošo, pieņemt to. Ne vienmēr izdodas, bet tas ir process. Sveiciens Valentīndienā <3
1. Februāris 202107:43:
19. Janvāris 202120:11: Ikdienas piezīmes
Šodien atkal biju spēlēt basīti, tas ir labs veids kā sasniegt to 'flow state' ar fizisku darbību. Ir tikai nedaudz dubļaina bumba un grozs, noteikumi ir pašsaprotami, laba piepūle atrodama sprintā. Fiziskais stress izlādējas. Jūtos ļoti viegli. Nolēmu neēst gaļu, bet no faunas olbaltumvielām vēl negribu atteikties pavisam. Šodien uztaisīju čili/ķiplok/ingver garneles ar rīsiem. Apsveru aizstāt zaļo tēju ar kokosa sulu, bet katram dzērienam jau savs laiks.
17. Janvāris 202103:47:
16. Janvāris 202101:32:
Lai arī pēdējās dienas ir bijušas visai haotiskas, esmu iemācījies dažas mācības: Tu vari ietērpties mīlestībā. Tu vari centrēties mīlestības realitātē. Cilvēkiem vajag kādu, kurš ieskatās acīs un uzklausa viņus. Viņi kļūst tik priecīgi un atvērti :) it sevišķi tie adatainie. Nespekulēt par cilvēku domām, emocijām un garīgajiem stāvokļiem. Stalker, neaizmirsti savu uzgrieznīti. Izdarīt to mazo lietiņu tūlīt pat, sinhronizēties ar laika realitāti. Mīlestība nekad nav mani pievīlusi. Brīvība paģēr introspektīvu darbu un pagātnes traumu apzināšanu. Tas ir smagi. Vai es esmu te? vai es esmu tagad? Tas ļoti palīdz ar piezemēšanu. Man tagad vajag low key strādāt pie šīm atziņām un pavadīt vairāk laiku ar draugiem/darīt radošas lietas.
|