sirēnas
mēs ar manu latgaļu kaimiņieni vakar gandrīz novedām puisīti no ceļa :)
gājām mēs kautkā savā nodabā no nabaklaba uz greenwood, kad pie makdonalda viens tipiņš kapucē izdomāja pajokoties, atšķīrās no sava bariņa un sāka nākt mums līdzi. ārā auksti, ceļš slidens, mēs nesatbilas, ņēmām šo katra pie savas rokas un teicām, ka vedīsim pie sevis uz mājām. mums tur ir sarkans buduārs ar lielu apaļu gultu, pie kuras mēs viņu pieslēgsim ar rokudzelžiem, mutē iebāzīsim sarkanu bumbiņu un viņu visādi mocīsim. nevarēju saprast vai viņš mums notic, bet balss viņam bija tāda it kā viņs to visu savā prāta jau turpat arī iztēlojās - tik pārlaimīgs viņš izklausījās. greenwood viņš dikti sabēdājās, jo tas neizrādījās solītais buduārs, bet viņš noņēma kapuci un mēs ar šausmām konstatējām, ka viņš izskatās uz gadiem 18it :D tad viņš nervozi teica, ka viņam jāziņo pārējiem par savu dislokācijas vietu un pazuda... ehh