atskaitos
par visu jauno gadu jums nestāstīšu, tāpat tas nevienu neinteresē. vien daži pieturpunkti, kuru sakarā šis jaunais gads paliks atmiņā.

lai būtu lēti un labi, sarunājam cienastā cept picas. domāts - darīts. blondā kaimiņiene man iedod paciņu ar gatavo picas mīklu un vēl vienu, kas iepriekšējā reizē nav tikusi izmantota līdz galam. es kā kārtīga saimniece visu sajaucu kopā nepieciešamajās proporcijās un jau grasos likt siltā vietā uzrūgt, kad ieraugu uz letes kūņajamies sen neredzētu biedru - kožu kāpuru :) mums tātad ir picas mīkla ar tārpiņiem. jāatzīst vēl kādas 5 minūtes paprātojām vai mest ārā (skopais latvietis mūsos negribēja atkāpties), vai pasniegt to kā īpašo jaunā gada pārsteigumu viesiem (hihi). bet rezultātā mīkla ar visiem tārpiņiem, protams, devās miskastē.

nākamais bija viens džeks, kuru blondā kaimiņiene kaut kādā afekta stavoklī uzaicināja mums pievienoties. tā kā viņam acīmredzot kompānijas nebija, tad viņš ahotna attesās pie mums un kopš tā brīža visa omulīgā gaisotne mazliet pagaisa, jo viņš ir no tiem, kas muti aizver tikai tādēļ, lai padzertos. un kā ciema kukuli viņš atnesa kagoru, bet pats laka mūsu šņabi. kagors tagad stāv goda vietā uz virtuves skapīša. es to pārsaldo draņķi nevaru ciest.

kad bijām sabijuši centrā pāris stundas un iedomājām doties mājās, mēs atklājām, ka dabūt taxi ir praktiski neiespējami. tādēļ izmetuši lokus pa vecrīgu devāmies atpakaļ uz draugu dzīvokli un uzprasījāmies uz palikšanu pa nakti. pārējā kompānijas daļa vēl kaut kur leca un dejoja.

nākamā diena izvērtās tieši tāda, kādam ir jābūt pirmajam janvārim. viss bariņš savācāmies pie mums dzīvoklī un tapa vēl dažas picas, tika dzertas dažādu veidu sulas (kurām stiprais dzimums pamanījās pievienot kko nedaudz spirotu, tā teikt, lai stiprums nezustu), spēlēta Latvija un pamatīgi smiets.

tas tā - īsumā :)