saruna
es mammai shodien:
- es saprotu kaapeec man beerniibaa bija tik maz rotaljlietu
mamma neizpratnee skataas uz mani
- nu, kaapeec?
es
- taapeec, ka tu visu naudu izteereeji graamataas
un taa ir taisniiba. nerunaajot nemaz par to milziigo graamatu daudzumu, kas mums ir izmeetaatas pa visu milziigo Juurmalas maaju (jo liidz biblioteekas iekaartoshanai taa arii netikaam). es shodien izkraameeju savu graamaplauktu istabaa, lai izlemtu, ko veelos patureet savaa tuvumaa, un veel to, kas bija nobeedzinaats kambarii. paskatoties uz beernu literatuuras plauktiem shobriid jebkuraa graamatniicaa, juus pat nespeetu noticeet, ka tik daudz graamatu vispaar ir sarakstiits. man vinju ir desmitiem un desmitiem. visaadas. niistas un miileetas, plaanas un biezas. man likaas, ka es nemaz taads graamatu taarps beerniibaa nebiju, bet shodien to visu shkjirojot es ar paarsteigumu secinaaju, ka laikam tomeer to visu arii esmu izlasiijusi. perfekti speeju sashkjirot, atceroties, kas mani intereseeja un kas nee.