mhm, man tas pats :) Vecāku mājās, kad apskatos uz visu to lērumu grāmatu, atceros, ka bērnībā, kad biju izurbusies cauri visam tam lērumam savam vecumam paredzētajiem krājumiem (kas nebija nekādi mazie), ķēros klāt pie "pieaugušo" plaukta. Lieliski atceros, ka ome mani ieraugot iegrimušu iekš Viktora Igo 'Cilvēks, kas smejas' , tikai rokas vien noplātīja un paziņoja, ka "šitam bērnam tak ēdienu nevaj'g, padodiet tik grāmatu!" :D