Vakar biju uz Klīstošo Holandieti Lat.nac.op.un.bal.
Par muzikālajām kvalitātēm nevarēšu spriest, šķiet, ka bija labi. Bet scenogrāfija gan ir AH, ļoti patika! ejiet visi skatīties ir tā vērts. izrāde, protams, modernizēta, jo Kairišs, bet ir ļoti eleganti un vienkārši, jo, nu Vāgners. VIŅAM izskaistinājumus nevajag, tas ir fakts. Un tas koris, TAS KORIS!!!
Mūzika ir absolūti bija priekšplānā atšķirībā no Jevgeņija Oņegina, kur dāmas tikai plivina savas Amoralles vešas un drusku tā kā aizmirst, ka, ā, jā, mēs te par ciešanām'n'šit
bija arī ķiķigi momenti, kas bija forši

un, kas interesanti, es vienubrīd skatījos un pie sevis domāju cik gan smieklīgs tas Vāgners, tādas ciešanas, viss tāds trāāāģisks, griezt vēnazzzzZ, bet vācu valodā, cik tas izskatās smieklīgi... un pēc pāris minūtēm ievēroju meiteni, kas Ērika žēlīgā mīlas solo laikā slaucīja acis. wow.

vienīgais 2:20 h bez pārtraukuma! esmu jūs brīdinājusi (bet izrāde patiesībā, kad uzņem apgriezienus, ir dinamiska un nav grūti nosēdēt)