šodien dzimtajā bērnu pasaules kRimi Lūcija, pretēji ierastajam, atteicās ņemt mazos bērnu stumjamos ratiņus, bet gan uzstāja, lai viņu ievieto lielajos. labi. darba sadalījums mums vienmēr ir vienāds - es šaudos pa veikalu vācot kopā visus nepieciešamo produktus iespējami īsākā laika periodā, Alvis pieskata Lūciju. vienu brīdi ļoti aizdomājusies pametu uz šiem acis un ļoti izbrīnīta redzu, ka Alvis stāv nosarcis sarkans, ar samususšu sejas izteiksmi un smejas. piegāju tuvāk, pieslēdzu dzirdi, izrādās Lūcija sēž ratos, mazliet sasvērusies uz vieniem sāniem un sērīgi-vienaldzīgā balsiņā sauc "cilēki, palīgā! cilēki, palīgā!" kamēr tēvs viņu vizina ratos pa veikalu.