Studiju laikā kaut kā izdevās saprātīgi samenedžēt finanses un gatavošanas prasmes, tāpēc ēdu samērā normāli.
Vienīgi pirmā kursa pirmajā mēnesī gan eksperimentēju ar švaku ēdienkarti, jo nebija nojēgas par to, cik reāli normāla ēšana izmaksā. Tad nu arī jau pirmajā nedēļā ēdu vārītus kartupeļus ar vārītiem burkāniem.
Pēc tam gan uzzināju, ka kartupeļi/rīsi/griķi/makaroni ar maltās gaļas mērci nemaz neizmaksā dārgi. Tad arī sanāca tā, ka esošās finanses saprātīgi izlietoju visa mēneša garumā (bez kafejnīcām un pusfabrikātiem) un nebija nekādi švakēšanas/noraušanās posmi.

Tāds TOP ēdiens man bija vārīti griķi ar mīksti vārītu olu, to laiku pa laikam sev pagatoju arī šajos laikos. Klāt salātiņi no ķīnas kāposta un kriksīša majonēzes.

Tagad gan iekritis, ka naudas nav, bet jāēd ir. Fantazēju kaut ko no esošajiem produktiem un priecājos, ka vīram ienāca 2,52 eiro - tikām pie piena, burkāniem un olām. Kad būs alga, nopirkšu 2 veselus cāļus, vienu cepeškrāsnī izcepšu, bet otru sadalīšu un sasaldēšu. Un vēl iepirkšu miltus, jo tie izbeigušies un nevaru pat maizi izcept (mums vajag bezglutēna, bet tā gatava maksā bezdievīgi dārgi).