Man tā garšo cepti makaroni.. Reizi pa reizei vēl tagad tādus paēdu, kaut arī mīļums tos nepavisam neciena.
Studiju gados es Vācijā dzīvoju ar tā saucamo pusstipendiju - šādi tā bija nodēvēta vācu papīros - bet latvju studentam tā bija ai, kas par naudu. Protams, ka ar to arī dzīvoju, un beznaudas laikos ietaupīts tika tieši uz paiku, nevis uz ballītēm [kas gan, jāatzīst, dārgi nemaksāja], pokera vakariem, smēķiem, kafiju u.tml. lietām. Tā nu es ļoti bieži ēdu vārītus vai ceptus kartupeļus ar skābo kāpostu salātiem ar eļļu, daudz, daudz ābolu biezeni, kas tur dikti lēts, auzu pārslu biezputru, tos pašus makaronus. Kad ienācās nauda, pirku saldētās picas, desu, jogurtus, čipsus. Bet atkal jāaatzīst, ka es tikai Vācijā vispār iemācījos kaut cik gatavot ārpus kartupeļi/makaroni/cīsiņi robežām.
Kā šodien atceros savas pirmās Vācijas viendzīvošanas vakariņas: http://klab.lv/users/scorpse/30844.html