vispār es piekrītu. bet a. gadījumā, es esmu diezgan droša, citas izejas elementāri nebija. un vēl es esmu droša, ka tieši viņas gadījumā tā bija īstā pieeja (es nesaku, ka citiem bērniem tā ir laba, es saku, ka manējam tajā brīdī tā bija). jo viņa ļoti ātri, viegli un bez jebkādā veidā manāmām psih. sekām to pieņēma. sākot ar 1h histērisku bļaušanu gandrīz katru gulētiešanu vairāku nedēļu garumā, kad es sēdēju blakus, dziedāju un gandrīz vai stāvēju uz ausīm, mēs nonācām līdz pusstundai pirmajā dienā, 20 min nākošajās dažās un nedēļas laikā viņa bija ļoti apmierināta ar jauno kārtību.

vēlreiz, es šeit nesaku, ka tā vajag visiem. es tikai gribu pateikt, ka ir bērni, kam šis brutālais paņēmiens ir piemērotāks par citiem.