ю (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} ttp) rakstīja,@ 2012-05-31 09:46:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
ilgāku laiku jau prātā brieda doma braukt uz ķelni. 300 km taisnā līnijā likās labi pieveicams attālums- 3 dienās mierīgi vajadzētu to pieveikt.
1.diena.
mostos 5os smērēju maizes un 6:30 jau izbraucu. tuvējie veloceliņi ir labi apgūti un pirmos 40 km nekas diži jauns nerādās. spīd skaisti rīta saule, gar pamalēm ganās kalni, nekas nevar apturēt mani ar manu apkrauto tanku.
5 somas izskatās traki, bet bija tikai līdz pusei pilnas, labāk izlīdzināt somu svaru pa visu riteni un atstāt daudz vietu ūdenim, kas šādās dienas ir ļōti nepieciešams.
Pati pirmā bilde ar smuko kāpuma zīmi gan raksturo kā izvērtās viss ceļojoms, ļoti daudz kalni augšup un pārāk ātri kalni lejup (cik siguldā ir tai kāpuma zīmei procenti?).
svīstot augšā kārtējā kalnā sasmējos par šo krustisko sarkasmu, lejā braucot nemaz nepamanītu. bet ja īsi un kodolīgi vajag raksturot visu avantūru, tad "pacietība" tam ļoti labi atbilst.
tā kā nezināju, cik km varēšu dienas laikā pieveikt uz kartes biju atzīmējis vairākus iespējamās nakšņošanas punktus.
šis gaidīšanas tornis pēc pirmajiem 100 km bija ļoti labs diendusas punkts ar ēnu, soliņu un 2 stundām patvēruma no saules.
pēc 147 km pirmajā dienā, kad lēnām sāka tirpt rokas, nospriedu, ka jāmet miers. ielīdu dažus km dziļāk iekšā mežā līdz būdiņai, kas pietam atradās pie ļoti atsvaidzinoša meža strauta.
uzslēju telti un iestiepu iekšā būdā. šī bija mana pirmā reize vienam pašam dziļā anīša un grietiņas mežā un neiztika arī bez paranoiskiem mirkļiem un diezgan samocītu miegu, pēc kādām 5 gulētām stundām 5os no rīta cēlos un vēlos vairāku kūmiņu pavadībā.
2.diena
pēc pirmās dienas trakošanas šodien jau uzvilku polsterētos velošortus ar kuriem mans ādas beņķis palika par diezgan labu draugu.
kad biju ticis ārā no meža nonācu valhalla rising valstībā, dūmaka, ar pretvēju un vēja ģeneratoru rūkoņa lika domāt, ka šajā dienā netikšu pie smuka apdeguma, kas sākotnēji priecēja, bet iedomāties braukt ar velopončo atlikušo gabalu nelikās diezko labi.
rīta dūmaku lēnām izkliedēja saule, kas savukārt atsedz visus priekšā esošos paugurus, kurus nāksies apskatīt diezgan labā tuvumā.
un kāpumi
un kritumi
autobāņi un aitas
un kāpumi
un kāpumi
un vēl jaukāki kāpumi. otrajā dienā daudzos pauguros vajadzēja jau sākt stumties augšā.
labprāt būtu gribējis, lai šī būdele kļūtu par naktsmāju, bet bija dienas vidus un nācās tikai saldi aizmigtu uz kādu stundu, izžāvēt telti un guļammaisu un doties tālāk.
pēc izgulēšanās diezgan miegains turpināju ceļu un baudīju ainavas un arhitektūru, tikai lēnām sāka piezagties domas, ka nu 2 dienās pa šadiem kalniem vizonoties galapunktu vien nesasniegšu un būs atkal jātusē pa mežu.
ar to vēl nepietika, nonāci diezgan jautrā kalnu ieskautā miestā, no kura nevarēju atrast ceļu nepieciešamajā virzienā. ātrākais ceļš zirādījās bānis, kur mani ātri vien pārstumtu pār malu. atradās gan garāk un nedaudz patīkamāks ceļs, kurš dažviet bija šaurāks par riteni, bet nu tiku līdz nākamajam miestam un tālāk naktsmāju punkta virzienā.
plānotā naktsmāju būdiņa beigās izrādījā tiešām tikai patvēruma nojume un 21:30 vakarā vajadzēja atrast risinājumu kur likties.
tuvējā pļavā, mežmalā uzslēju telti (mūļķis būdams) un pēc 135,5 km likos gulēt.
aizmugt īsti nevarēju, jo visu laiku no koka bira kkas lejā uz telts, mežos rēja buki, pelas ņēmās zem telts un pa dienu uzdzītais adrenalīns nemaz negribēja mitēties un atlaist. ap pus3 naktī savācu pekles, ieslēdzu gaismu un devos pa nakti tālāk. atlikuši bija 50 km taisnā līnijā.
pirmā mērķa pazīme
3. diena.
agrie rīta izbraucieni man laikam patīk visvairāk. dzestrs gaiss, ļoti maz mašīnas, lauki pilni ar dzīvniekiem. un neviens netraucē braukt pa bundesstrasses malu. 3 h laikā sasniedzu arī vēlamo mērķi.
ieraugot no tilta ķelnes domu, iestājās atslābuma un atvieglojuma sajūta un pēc vēl padsmit kilometriem sasniedzu gultu un saldu pēcpusdienas miegu.
kopsavilkums:
* 343,45 km 2,5 dienās jeb 21,33 h
* pārtiku pārsvarā no savām maizītēm, banānmaizes, žāvētām desiņām un kolas un fantas izstrādājumiem. katru dienu izdzēru vismaz 6 litrus ūdens no kuriem viss pārsvarā tika izsvīst.
* saules krēms uz sejas ir diezgan pretīgs
* man nepatīk vienam palikt mežā/pļavā, etc
* vienīgās likstas pa ceļam bija - ideiots, kas nedeva ceļa, kā rezultātā nolikos viegli sānis nezālēs; pārāk šauras ielas, kā dēļ man tagad ir sašķaidīts mazā pirksta nags un tirpst zeltnesis;
* adrenalīns ir ļoti labs dzinējspēks - ne vajag īsti ēst, ne gulēt
* kalnus tiešām kādu laiciņu negribas redzēt, bet ir milzīgs gandarījums par tiem 300 m kāpumiem, ko pieveicu, pirmajiem 500 niekiem un laikam būs vien jāiegādā altimetrs.
* pēc izgulēšanās nekas īsti nesāp (izņemot roka), varētu jau atkal doties tālāk ceļā. tikai no sākuma jāiztaisno mazie astotnieki, jānotīra ritenis un mājup jābrauc ar vilcienu :)
