pirmo reizi skatoties, es izrubījos jau pirmajā daļā, līdz ar ko dzīvoju pārliecībā, ka tāds neskaidri motuvēts festen rimeiks tā filma vien ir. however pēc otrās noskatīšanās reizes - kad godam izvilku no sākuma līdz beigām - jāatzīst, ka izrēķināta viņa ir lieliski (tā herberta jau pieminētā simboliskā simetrija, piem., kas patiesībā caurvij un strukturē filmas vēstījumu visos tā slāņos). man tikai aizdomas, ka varēja jau paņemt vēl vienu spirāles riņķi tur klāt, nu, lai nerodas (vai vismaz tiek maskēts) iespaids, ka tā filma ir piegriezta skatītājam tik ļoti, ka režisors sapratnes vārdā ir brīvprātīgi upurējis jelkādu maģisko momentu.