ю ([info]ttp) rakstīja,
@ 2007-05-25 10:26:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Kaut uz vienu dienu

Kaut vai tikai

Uz vienu

Met mūs uz zemes

Tālu

Vai vistālāko malu

Kur var klāties plāni

Ja nepieklājīgs

Bet citādi dzīve

Kā kamīns mājīgs

Viss kā pirmssākumos

Ļaudis nāks un ielidos

Uz manas ielas

Nav ne mājas ne sienas

Nav pat vietas vārtrūmē

Bet zini

Mīļā tavas mājas

Manā azotē

Kaut uz vienu dienu

Kaut vai tikai

Uz vienu

Dod savas drēbes man

Lūk tev manas

Un metam tās prom

Divi kaili bez pasēm

Un tituliem

Vīrs un sieva

Viss kā pirms Kristus

Es Ādams un

Tu mana Ieva

Uz manas ielas

Nav ne mājas ne sienas

Nav pat vietas vārtrūmē

Bet zini

Mīļā tavas mājas

Manā azotē


 UPD* iesakiet man skaistākās latviešu dziesmas, vēl labāk atsūtiet - justam@inbox.lv

(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]fjokla
2007-05-25 10:55 (saite)
varbūt tā?
Tik jautra kā burbuļu avotiņš,
Tik sēra kā pāri tam vītoliņš,
Deg acīs zaļš spītības uguntiņš,
Iz pirkstu galiem skrej zibentiņš-
Jā, tāda es esmu- To zinat!
Nu nākat un manu mīklu minat!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ttp
2007-05-25 11:00 (saite)
bērni uz ielas rotaļājas
vīrs blakus zālāju pļauj
miers nesatricināms
mans skatiens pa logu
ielīst, ielīst šai mirklī
šis vientuļais fotogrāfs
tver mirkli vēl nebijušu
un reizē apriebušos
tā apriebušos
šis mirklis ir mans
pasaule apstājusies
šis mirklis ir mans
elpa aptrūkusies
es to glāstu kā sievietes miesu
es varu to atstāt vai nogalināt
vai palaist vaļā,
ļaut pārvērsties tukšumā
kuru neredz neviens
kuru neredz neviens
bet stulbais radio turpina spēlēt

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fjokla
2007-05-25 11:05 (saite)
ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass

bij slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es... tevi mazliet mīlu

tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkoks

es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi... nu jā
un varbūt pat ļoti

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ttp
2007-05-25 11:14 (saite)
es tev piedāvāt varu
vien tīru un pliku Neko
rasas podiņi pļavās
tukši un svinīgi slejas
aptrūks tev glāstu
un atbildot klusi uz to
pilēs no pienenēm
skaistas un savādas dzejas

pilēs par visiem
kas dzīvojuši zem saules
pilēs par mēmiem par kurliem
par visiem kritušiem ar’
viņi kā zāli
ir izdiedzējuši kaulus
ko tavi papēži basie
kā lietus un svētība skar

kaut nu es apklustu laikā
kaut nebūtu citiem par nastu
droši kā pīpene vējā
stāv pļavā mans plikais Nekas
un pa zāli kā viļņiem
uz visu dvēseļu krastu
spītīgi nemanāmi
airējas airējas tas

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fjokla
2007-05-25 11:39 (saite)
Kaut ko klusiņām, klusiņām - kā krīt sniegs,
kaut ko viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu
tu man nodziedi, viss vienalga, no kurienes,
es tik tuvu tev esmu, ka noteikti dzirdēšu.
Tuvāk būt - tas, vienalga, nav iespējams,
es tik tuvu tev esmu, ka tāluma nemana,
viss, kas pastāv starp mums, tikai savieno-
tāda caurspīdīga var pasaule būt, kad ir laimīga,
tad var klusiņām - kā krīt sniegs -
un tik viegliņām, viegliņām - kā tālu atmiņu -
nodziedāt pašu skumjāko, bet būs priecīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ttp
2007-05-25 11:14 (saite)
kam šis ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

Tas bij Ziegoņu Imantam
[info]fjokla
2007-05-25 11:33 (saite)
itais ar, itais mans vismīļākais:

Gribas viegli,
cik vien viegli,
tā,lai smiekli,
maziņi smiekli.

Tā,lai vēsmiņas,
viegliņas dvašas,
atnāk pašas
un aiziet pašas.

Gribas pieskarties
viegli un maigi.
Nesaki man,
ka grūti laiki!

Pieskaries lēnītēm,
klusu klusītiņām-
pasaule apstāsies
brīdi pa brītiņam.

Pasaulei patīk,
ka viegli iet.
Pieliec man,pieliec
roku mazliet!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ttp
2007-05-25 11:53 (saite)
Pavisam drīz es būšu blakām Tev
Tu esi mērķis es tuvojos
nastas pamestas ceļā paliek
drīz būs gaiš
rit 2007ais

Caur izdzīvotām naktīm
caur negulētām dienām
caur paģirām un murgiem
Caur cilvēku pūļiem
es būšu blakām Tev
es tuvojos

mīlu un naidu nogaršojot
ejot caur stāstiem priecīgiem un skumjiem
kustībām neveiklām, palīdzēt gribošām
ar kreiso, labo
es tuvojos sev
es tuvojos Tev

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fjokla
2007-05-25 12:00 (saite)
tavējs, vane?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ttp
2007-05-25 12:02 (saite)
Inokentijs Mārpls!
manējie slēpjas :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ttp
2007-05-25 12:04 (saite)
У тебя нет дома, -
И мир не хочет тебя без дома.
Ты любишь сказки, -
А мир хочет быть реальным.
Ночь – твоё время, -
А мир всегда боится огня.

Ты совсем не умный, -
А мир очень любит умных.
Ты совсем не серёзный, -
А мир очень любит серёзных.
...А когда ты показал,
Что ты слишком серёзный,
Ты сказал: « Я ухожу! » -
...И уходил.

- Да ты бери свою любовь и уходи!
Бери своё одиночество и уходи!
Бери свой взгляд на мир – и уходи!!!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]fjokla
2007-05-25 12:41 (saite)
Naktī pa klinti augšup no dzelmes rāpjas kuģi. Augšā tur būdā vecais kapteinis guļ.
Mēs, kas pa naktīm guļam, to nebūtu zinājuši. Ja nebūtu enkura ķēdē viens kuģis pakāries.
Tas bij no rīta. Starp diviem milzu klints zobiem - iesprūdis enkurs. Tā karājās kuģis pār fjordu.
Un tad mēs sapratām, ka augšā uz klints veco būdu naktīs pie vecā kapteiņa kuģi lien.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ttp
2007-05-25 12:44 (saite)
čumurmumurkņudināšana
čumurmumurbubināšana
čemurmurmurbūšana
čemurmumurapreibšana
čemurmumur
čemurmumur
murr
murr
murr

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?