Nebija jaut tik ilgs laiks pagājis kopš mēs pēdējoreiz bijām tikušies,
atceries vēl ziedēja tās pašas pienenes, vēl ziedējām mēs.
Tu vēljoprojām baidies no saules, tāpat kā no manis,
zini tik daudzos gados var izdomāt tik daudz lietas Kas un Kā un Kāpēc...
Zini, ka esmu vienmēr atnācis apsēsties uz šī beņķīša, vienmēr, kad tikai iedomājos par Tevi....

negaiss ausa tikai acīs.