Novēršu domas rakstot no dzelzs garšas mutē. un kāpēc tieši šodien es izvēlējos to darīt es nemaz nezinu, bet sapratis, ka nākamās dienās būs psc, nodevu vello remontā, lai viņu ar sataisa. nu ko 4 tramvajs līdz dzirciema ielai un RSU Stomatoloģijas institūts. tā jau vien likās, ka konveijers tur būs. dabūju kartiņu, skatos jau aiz manis piesakās skuķis, kuras sejā rakstīts - es raudāju visu nakti un situ galvu pret sienu (zinu šito izteiksmi, man pašam ar tāda bija reiz). atrodu kabinetu, iemetu kartiņu - un jau sauc - Justs - un sirds ritms paātrinās - jauks gaiš kabinets - blakuskabinetā taisa remontu un dzird tikai milzīgus būksķus, ka brīžiem nedzird ārstu. saprotam to, ka jātaisa rentgens (skat. ierpiekšējo ierakstu). Lābi - "nu jūs redziet, zobs ir ieaudzis žoklī un paslēpies pilnībā zem smaganām. nu nepieciešama tāda smagāka (nezis sarežģītāka) operācija. nu vajag tur iegriezt, tad pazāgēt kaulu un tad varētu raut". nu ja jau vienreiz nobriedis, tad jādara vien ir. saku "Okēēēēj" špricīte 1, špricīte 2, špricīte 3 + ibumetīns ar polšu - nu vismaz garšoja pēc "merkura". šajā brīdī sākās jautrā daļa. skuķis (augstāk minētais) sāk spiegt aizkautā balsī, man šķiet man bija 170 sirdssitieni minūtē, ja ne pat ātrāk, sažņaudzu rokas - skatos ārā pa logu un ceru, ka tas bija merkurs. bļaušana turpinās 5-10 minūtes, sirdsdarbība paliek lēnāka, bet spēcīgāka - jūtu - drīz būs. parādās skalpelis - aizveru acis - turpmākais stāstītais ir tikai no 3 atvērtās acs viedokļa. jūtu tiek veikts 3-stūra grieziens < (šitā apmēram, tad tiek pacelta smagana - neteikšu cik pretīga sajūta) visu laiku sēžu saspiedis rokas tik cieši, ka cirstu kājas nost, bet īstenībā nekādu sāpju nav. "iegriezumu esam veikuši, tagad nedaudz jāpazāģē kauls" (šo nekad vairāk, lūdzu nekad) pēctam klikš un čikš un gurdrība ārā. ilgums - 3-5 minūtes.
nu ko lai saka, no vienas puses saprotu - publiskās slimnīcas ir konveijeri, kur, ka tik vairāk paspēt, īsti neiedziļinoties, neskatoties uz to kā pacients jūtas. bet - kliedzieni, remonts un viss vienlaicīgi ir mazliet par traku. vienīgais ko ārsta sejā spēju saskatīt bija, davai sļedušij. kamēr biju tur - kopumā 1,5h tur izgāja cauri kādi 20 cilvēki. 60ls par izraušanu, priecājos par polisi, kas samazināja to uz pusi + antibiotikas + pretsāpju zāles + sapirkos veselu kumšķi ar marlēm ko tagad ik pa laikam mainu. dabūju slimības lapu visai nākamai nedēļai, a ko man tas līdz ka 2dien noteikti jābūt darbā. rīt uz mājām (lielākais mīnus 3 dienas nevar dzert (tā kā dzeru vēl antibiotikas tās ir 5 dienas) + nevar smēķēt un ēst - izskatās, ka ēšanu ar varu aizmirst) lai jums jauka nogale!
p.s. virtuālā sūkstēšanās tikai sākas :) un jā es smaidu