Sākšu jau ar to, ka man nepatīk mūzikli, (tikai tie ar glāzīšu spēli.). Šis nebūs izņēmums kā Idlewild.
Burtona filmas sāk zaudēt savu vērtību un savu specifiskumu, Beetlejuice nepārspēt vairs.
Filmas stāsts jau kā filmas stāsts, pietiekami daudz asinis un drūmības, kas tiek aizēnots ar saldām dziesmām.
Vienīgā lieta, kas glābj filmu ir Depps, meiča no fight club un džeks no snow cake (neatceros viņu vārdus un uzvārdus).
Deppam ar vajadzētu pamainīt kulises - Edward scissorhands, from hell, sleepy hollow un tagad šis.
vizuāli patika protams tērpi un vide, arī šķībie zobi.
BET
tā kā burtona filmas meklējumos atradās arī kas cits, noskatījos Sweeney Todd. The directors cut 2006.
BBC produkcija un BBC tomēr ir un paliek BBC. Pēc filmas saprotu, kas ir lielākais trūkums Burtona versijai. Tas ir stāsts.
Ir uzbūve ir notikumu virkne, bet nav, kas īsti paķertu, bet šī. Šī paķēra, šī labāk uztveramā veidā parādīja, kas tas Sweeney Todd ir, kāpēc un kā, jocīgi skatīties, ko burtons ir mainījis vietām, kā salicis.
Rezultāts: Burtons mistkastē, BBC paliek otrskatīšanai kkad.
Vēl jāsadabū noskatīties 1936. gada versija un bārdasnazis.