Zini, pa lielam atbilde ir - man nav atskaites punkta kāds vispār ir labs cilvēks. Tas arī varētu būt tas, kas vieno visas situācijas. Un tā es nezinu kādam man jābūt lai es tiešām būtu labs cilvēks pret visiem, kuri man šķiet svarīgi.
Par nepatīkamo - bet ja es kādam negribot esmu izdarījis ko nepatīkamu, es taču vairs neesmu labs cilvēks, jo esmu izdarījis ko tādu, kas liek justies slikti vai neērti. Vai tad ne? Un ja pareizi saprotu Tavu jautājumu - ja mans mēģinājums būt labam kādam ir licis justies slikti, protams, ka tas man ir nepatīkami, jo man nesanāca labie nodomi.
Un jautājumi, ja man ir šaubas par sevi pašu, tādēļ tādi iekšējie jautājumi viegli var likties patiesi. Kāpēc man ir sajūta, ka darbā mani nenovērtē? Varbūt manī vienkārši nav ko novērtēt? Kāpēc dzīvesbiedre izvēlas naktī spēlēt datorspēles nevis gulēt ar mani mīļi? Varbūt esmu viņai riebīgs? Kādam mans muļķīgais joks nelikās smieklīgs? Varbūt citreiz vienkārši vajag turēt muti, jo nemāku jokot? Un tā par visādām absurdām lietām, kuras pat it kā saprotu, ka nevarētu būt pa īstam, BET JA NU TOMĒR??
OK, man nepatīk žēloties. Vakar tā sajūta stipri bija visu vakaru, šodien viss kārtībā. Katrā ziņā paldies, ka apjautājies. :)
...
Esmu gulējis pusdienlaiku ofisā uz dīvāniņa, kad naktī miega ir bijis par maz. It kā pirmajā reizē dīvaini, bet ko darīt ja gribas gulēt un darba galdam blakus ir dīvāniņš? :D