Nu, redzi, protams, ir ikdienā visādas svarīgākas lietas, kurām pieeju pavisam loģiski un vienkārši. Tās var nesanākt un nekas traks no tā. Tomēr var būt visādi sīkumi, kuri tikai priekš manis ir kādā ziņā cilvēcīgi svarīgi, kurus dīvaini uztveru savādāk. Manā pamatā laikam ir viena svarīga doma - būt labam cilvēkam. Un ja man ir sajūta, ka kāds cilvēks ir labs pret mani, man gribas kaut vai nemanāmi, bet īpaši viņam atdarīt. Tomēr ja nu sagadās tā, ka kaut kas nesanāk tik labi kā gribētos, tad sākās jautājumi pašam sev - ko es izdarīju nepareizi, vai es nepārcentos, vai vispār vajadzēja, ja nu cilvēks pārprata utt. Tie jautājumi sakrīt čupā uz manis, nospiež un lauž. Tā laikam ir atbilde par baidīšanos - es baidos nejauši izdarīt ko nepatīkamu sev svarīgiem cilvēkiem. Viņu nav daudz, bet kas var noiet greizi, savā prātā esmu spējīgs ģenerēt nepārtraukti.
...
Klau, pie viena - kādēļ pazuda Tavs pēdējais ieraksts?