8:18PM - saņēmu Mišelin zvaigzni
-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)
Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..
-Bērnudārzā mums šitāds bija negaršīgāks. Nr3 par šodien manis vārīto žāvēto augļu ķīseli (mamma pasūtīja, iestājoties slimnīcā aizvedu viņai divas mazas burciņas)
Vīrs saka varu vērt vaļā savu restorānu..
Fjoklai būt!
Ar šito bildi es te uzsāku, atsākšu, attiecīgi, tāpat.
Kamēr ielauzīšos atkal, paies laiks, piedošanu.
Betā, īsumā, esmu aizmukusi čībās no rīgas dziļi Latgalē kopš jūlija kaut kāda, faktiski, balsta vieta un štābs ir Ezerniekos, kur, ar mainīgām sekmēm, graizu stiklus un trenējos vitrāžās, jo biju Krāslavā uz neatvairāmu meistarklasi, kur saņēmu uzslavas par drosmi lauzīt un darboties ar šķembām bez cimdiem, ibo materiāls ir jājūt. Un tas man tiešām tīk.
Pagaidām graizu vecās logu rūtis, ar krāsaino stiklu vēl neriskēju, tas dārgs,maita.
tad vēl ko.
Paspēlējos ģimenēs/mājiņās vienubrīd ar iezemieti un vārdā Ļohu, beidzās viss ne gluži kā plānots, bet ar uguņošanu un šoreizīt ne no manas puses. Bet tur jau , īstenībā, no paša sākuma viss bij skaidrs, man vienkārši gribējās, smukai un sakrāsotai un kleitā, katru vakaru, sagaidīt kādu bārdainu,kazakveidīgu un sūru subjektu no darba ar siltām vakariņām. Kādu brīdi bija jauki, sajutos dzīva vismaz.
Iesākumam pietiks, nevienu joku nevaru izdomāt, bet gan jau būs.
p.s.Esmu kļuvusi, pareizāk dzīve beidzot iemācījusi, ievilkt ragus un nagus un kļūt tādai kā paļāvīgākai, glāsmainākai.
Lai gan Ļohu es tomēr ar mandarīniem apmētāju, uz atvadām, ar āmuru rokā, tīri tā, pārliecinošākam beigu štriham. "Melkimi šažočkami na vihod!", es visai pārliecinoši teicu, skaļiem sajūsmas smējieniem no blakusistabas skanot.
PiF PAF
Prieks jūs redzēt!
P.S.PS. subjekts 2x sēdējis, ar 2 liegumiem uz bērniem. tākā paspēlējos ar uguni, fahtiski.
klausos #dodpieci diseni un dejoju [cik nu to var nosaukt par dejošanu, tirinos un kratu galvu]
joprojām:
Decembris 24., 2005
11:57
bet es jaunajā gadā negribētu satikt pseidodraugus
(5 raksta | ir doma)
Iekšā ej pa maliņu un, ārā ejot, paņem līdzi pārspriegumu. Tu jau jūti, vai tev kaut kas iznāk līdzi vai nē.
Esmu izsmēlis visas citas iespējas, palikusi tikai opcija teksts kā bomba, spridzeklis, atomsprādziens, bet man ir žēl dzīvās radības, tāpēc esmu pret spridzināšanu, bet figuratīvi tas ir ne tikai pieņemami, bet pat nepieciešami, bet, kā man kā fiziskai būtnei tikt galā ar enevitablo спросят?
nu nezinu, man tie Oga šotiņi garšo. šorīt nopirku to, kas ar upenēm <3 un izlasīju etiķeti. 7 g cukura vaimanuvai, lai pamēģina tie cukura nīdēji dabūt iekšā 10% ingveru bez cukuriņa lai kādu garšiņu liktu klāt nekas labs nesanāk. izrādās viņiem bija adventes kalendārs un izrādās, ka viņš jātaisa karstajā dzērienā 300 ml krūzītē!
no rīta divreiz arī izskaloju degunu ar Humer un sajutos pēc cilvēka. tagad gan laikam tūska atkal ir atpakaļ - drusku spiež pieri
varbūt kāds vēlas no manis atpirkt 2 biļetes uz 06feb2026 izrādi @ Nac teatr "Bastardi"?
nopirku,
bet tajā dienā jau "Pazudušais dėls" Valmierā.
Man sajuka..
ja te neviens, meklēšu citos tīklos.
ārsta kabinetā:
- kā man tagad gatavoties tai operācijai? es katru dienu ēdu ikrus un izdzeru vienu jēlu olu.
- .. 0_o .. nu, es domāju, ka nebūs jau tā, ka pēc operācijas nevarēsiet ikrus ēst :D
Navigate: (Previous 20 friends)