jaunā Staburadzes Šokolādes satīna kūka ir nereāli garšīga!
bērns uzaicināts pie drauga uz dz.d. draugs gribot lai viņam uzdāvina.. garu lādējamo vadu telefonam
pirms gadiem pieciem tas pats bērns gribēja dāvanā saņemt.. vitamīnus! :D
Cilvēki sociālajos tīklos ģenerē tekstus/komentārus ar MI, un nemēģina to maskēt (tipa "MI par to saka šādi")
Tie ir reāli, dzīvi cilvēki, nevis boti, viņu sociālo tīklu darbība nav monetizēta un, ciktāl man zināms, viņi negūst nekādu papildu labumu no tā, ka šis teksts ir ielikts, un viņiem nav pienākuma šādu tekstu ģenerēt
Es nesaprotu motivāciju lielā mērā arī tāpēc, ka pati izvairos no MI lietošanas, t.i., nesaprotu to jau kaut kādā basic līmenī "kāpēc tas vispār ir jādara", kas citiem noteikti ir skaidrs
Bet tomēr: kāāāpēc?
Nu, manā skatījumā vispār rakstīt soctīklos ir jēga:
1) lai veidotu sociālos kontaktus, būtu iesaistīts cilvēku sarunā
2) lai asinātu prātu, t.i., ieraktos dziļāk kādā jautājumā vai izdomātu jaunas pieejas, kā veidot savu argumentāciju
3) lai pārliecinātu citus par savu viedokli
1) Sociālais kontakts, kas tiek veikts, pasūtot MI kaut kādu tekstu, man šķiet, iet totālā mīnusā, labāk būtu neko neteikt, nekā pateikt MI tekstu
2) Prāta asināšanas funkcija ir vai nu gandrīz nekāda, vai mīnusā (nu vismaz man subj liekas, ka labāk atstāt smadzenēs jautājumu, lai tas turpina mudžināties, nevis uzģenerēt MI atbildi un pārstāt domāt)
3) Citu pārliecināšana - esnez, pirmkārt, tas vispār soctīklos pārāk nestrādā, otrkārt, kurš, pie velna, top pārliecināts no tā, ko MI ir teicis kādam citam? Ja cilvēks vispār ir gatavs ļaut, lai MI viņu pārliecina, tad taču jautā pats, nevis pieņem citam cilvēkam pielāgota MI atbildi?
Vai arī ir kaut kas tajā soctīklu komunikācijā, ko es radikāli neredzu?
atbraucu uz mazpilsētu pie mašīnu meistara un man viņš patīk, tā kā diemžēl šis būs jāatkārto :D
ar tēvu nonesām pagrabā veco ledusskapi - būs tur lāde dārgumiem, ar māti bijām kapos aizdegt svecītes, ēdu garšīgas meža gaļas desiņas un sadzēros māju ābolu sulas
šodien tirdziņā varēja nopirkt.. Lāčplēša zobenu :D a man vīrs nopirka tikai vienu speķa pīrādziņu un šaha cepumu
un tas bērns, kas 'tev jau es vienu zīmējumu uzdāvināju'..Babai uz Ziemassvētkiem uztaisīs un dāvinās māla ziepju trauku un jau uztaisīto ļoti fifīgo māla ezīti!!!11 :D :/
vakar līdz naktij darīju darbiņus datorā, šorīt izmazgāju divas porcijas veļas, (ciemos, jo mājas maziņa un bez plātes) izcepu trīs plātsmaizes, viena bija par cepeškrāsns izmantošanu saimniekiem, pagulēju, aizbrauc pakaļ bērnam uz pulciņu, sapakoju diviem tirdziņiem plātsmaizi, tagad jātaisa maskas
Aaaaa
Nē nu forši jau, bet aaaa
šī bija ļoti veļīga nedēļa.
pavasarī dabūju 3 dažādu aso pipariņu stādiņus no Melnā stārķa kunga. pagājšnedēļ, beidzot, ar K starpniecību aizsūtīju Ancei atpakaļ podiņus un našķu paciņu nodošanai tālāk. svētdien izrāvu no siltumnīcas pēdējo pipariņu, kurš tur nebija nosalis un joprojām gatavināja mazus dzeltenus pipsīšus. pirmdien Ance atrakstīja, ka našķu paciņu diemžēl vairs nav kam atdot.
trešdien atnāca ziņa, ka vienai no Līgām diezgan pēkšņi aizgājusi mamma. viņa ļoti drosmīgi pati parastā mašīnā atveda mammu mājās no slimnīcas, iekārtoja garāžā, pati apmazgāja, pati saģērba un gribēja, lai pirms oficiālās izvadīšanas paši tuvākie var no viņas lēni un mierīgi atvadīties mājās ar veļu dziesmām fonā. manliekas, šis ir pareizais way to go, es gan nezinu vai pati tā varētu. so vakarrīt ar dažām no Līgām braucām uz Gulbeni dziedāt bērēs, kurām paralēli notika arī Melnā stārķa kunga bēres Rīgā. jāsaka, ka veļu dziesmas iegūst pavisam citu garšu, ja viņas dzied blakus aizgājējam un šņukstošiem palicējiem. tā bija grūta, bet svētīga pieredze. manliekas labi nebēgt no satikšanās ar nāvi. it kā jau nav patīkami un vieglāk liekas izvairīties, bet tomēr baigā svētība un kaut kas liels, tīrs, īsts un patiess, atšķirībā no mūsu ikdienas kapitālistiskajā (ne)realitātē.
pēc tam atbraucu mājās, izmazgāju matus, uztaisīju wannabe kariju, pabaroju sevi, U un K un braucām spēlēt konci Cēsīs. bija ļoti, ļoti jauks veļu vakars Malā. biju ar Malu sarunājusi, ka uzvārīs lielu putras katlu veļiem - pirms koncerta nolikām skatuves priekšā un aicinājām visus klātesošos domās lūgt savus veļus uz mielastu. nodziedājām lielāko daļu no jaunā, joprojām topošā veļu albuma un šo un to no pirmā albuma. pēc tam triecām veļus atpakaļ tur, no kurienes tie nākuši un visi kopā ar publiku mielojāmies ar veļu apgramstīto un apsvētīto putru. bija arī pilna Mala sanākusi, mums likās, ka varbūt neviens nenāks. liekas, ka viss baigi labi salikās tai noskaņā un putrā un visā. jūtos ļoti pateicīga. nogurusi arī.
it kā ar visu jau nepietiktu, vēl arī Roberts Plānts dziedās Latvijā
nopūta, žests