7:36PM
Rubrikā "drucenes, kuras žēl salabot": starpautisks
Kā var vienas un tās pašas šortas krist nost, spēlējot futbolu, un griezties vēderā, sēžot dīvānā?
Man vecuma blakne nav tikai tizls un resns rumpis, pastiprinās arī vientulības sajūta. Tas pats vecais Raiņa kalnākāpējs. Dzīve bez aizmugures, ja krīti, tad neviens vairs neskrien ar spilvenu. Nomāc bailes un nedrošība. Visu laiku baidos no sliktām ziņām. Nespēju atvērt pat darba epastus. Esmu jau nokļuvusi uzraugāmo darbinieku sarakstā. Raudu par katru nieku.
man ļoti patika "Somebody Somewhere". bet beidzās. tagad atkal jāmeklē ko skatīties.
ko lai skatās?
vakar uz Plakanciems-Iecava ceļa vispirms neatradu pareizo ceļu, iebraucu Jaunolainē, tad kkādā miestiņā pamanīju Pelmeņu un Saldējuma busiņu (būtu labāk piestājusi!), tad stāvēju kamēr no grāvja evakuators izvilka mašīnu un poliči palaida braukt, tad sākās gāziens (no Rīgas izbraucu vēlu, jo no rīta lija, aizgāju pagulēt, tad nāca migrēna un vajadzēja pamenedžēt, asfalta beigās sākās Gāziens, grantene bija baisi bedraina un kādas 6 reizes Wazē kāds bija ielicis 'uzmanību, priekšā iespējams kaut kas bīstams', ko parasti liek pie bedrēm. a tur ceļš ir tikai bedres :D braucu ļoti lēnu, jo gāza ka balts, ceļu (mazāk bedres) knapi varēja redzēt, pa pašu malu baidījos braukt, jo ceļš palika tāds staipīgs un slidens un kad beidzot beidzās lietus un līkumi, apstājos pačurāt un atelsties
šodien bijām peldēt ļoti ilgi, vīrs ar nr.2 aizbrauca mājās drusku pēc franču radiem un es ar pārējiem vēl stundu tusēju. atnāca paciemoties upmalas kaķītis - tur ir melns brīniškīgs maigs un saviesīgs kaķītis, kas nāk uz pludmali pie cilvēkiem un uz sauļošanās krēsliem un izcepu kabaci olā un miltos un to želeju no jāņogām gan pabeigšu rīt
mazpilsētas badtrips - ir sestdienas vakars, tu esi viena pati mājās, tu ieliec thermacell jaunu plāksnīti, apēd drusku sēnītes un gribi pagulēt šūpuļtīklā un paskatīties kokos, debesīs un svīrēs un atslābināties. un tad viens kaimiņš tieši pie robežas ierubī zāles pļāvēju, bet kaimiņam pāri ceļam ir sākumā šlāgeru, pēc tam tuctuctuc ballīte.
aizvakar atbraucu mājās pa Raunas ceļu un ierakstīju par to ierakstu šeit. un kas notika apm 24h vēlāk? es atkal braucu mājās pa Raunas ceļu un brīžiem biju lielā neizpratnē par savām izdarītajām izvēlēm. bet nu Volvo jau tāpat ir iztecējuši 2 amīši un salūzusi atspere un bukses pagalam - ko nu vairs. pa ceļam redzēju ļoti daudz zaķus. ir kaut kāds zaķu laiks?
citās ziņās - vasarās pa LR1 skan tikai tas jocīgais Anša Pavasara raidījums par visādiem nezināmiem, bet vienlaikus ļoti slaveniem mūziķiem. lai kurā diennnakts laikā neieslēgtu radio - tur ir Ansis Pavasaris. vēl viena ultimate vasaras sajūta :D
vēl citās ziņās - kaut kad pēdējās dienās - laikā no 8. jūlija 16.00 līdz šim rītam - ir (daļēji) nolūzusi plūme un iegāzusies manās dobēs. dzīvesbiedrs nesen ar pārcilvēcīgiem spēkiem likvidēja tai blakus esošu vecu, bet joprojām dzīvu un ar plūmi savienotu celmu. plūme laikam apvainojās, ka tika noslepkavota viņas vecmāmiņa.
un citās, citās ziņās - Rikardo ir kaut kādas jocīgas un aizdomīgas attiecības ar žagatu. žagata regulāri nāk pie Rikša un ļoti tuvu žvadzina viņam sejā. dzīvesbiedrs reiz krūmājā uzgāja, ka Riksis un žagata sēž viens otram pretī un žagata kko bļaustās. ieraugot, ka tuvojas mans dzīvesbiedrs, abi izskatījušies pieķerti un uzreiz devušies katrs savā virzienā.
divi pieauguši melni kaķīši meklē mājas. ap piecus gadus veci, dzīvojuši ar bērniem, viens bailīgs otrs - piesardzīgi draudzīgs. gulēs blakus gultā, uzraudzīs norises mājā, ar ģimeni ļoti mīlīgi, iekšas kaķīši, viens pie lieliem stresiem šad tad ir čurājis gultā. ģimenē smags alerģijas saasinājums, tāpēc meklē citas mājas. Rīga, bet moš kko var izdomāt
atkal un atkal apzināti izvēlēties braukt pa Raunas ceļu, manliekas, ir kaut kāds īpašs mazohisma paveids. it īpaši, ja pavisam nesen tur jau ir braukts.
Raunas ceļš (jebšu Smiltene - Rauna - Cēsis) ir fundamentāli nemainīga vērtība. varbūt pat tāda kā pasaules ass, kas nepātraukti mainīgajā dzīves ņirbā ienes ārkārtīgi reti sastopamu un pamatīgu stabilitāti - tas ceļš ir drausmīgā stāvoklī jau desmitgadēm, bet dīvainā kārtā tas nepaliek sliktāks (labāks arī nē).
ja gribas pavisam gardēdīgi izbaudīt Raunas ceļu, iesaku pārvietoties pa to vecāka gadagājuma sabiedriskajā autobusā. tā ir īpaša pieredze!
citās ziņās Kuzucuk un Seržants Bēda un DDZ Malā bija ļoti forši. galvenais hailaits laikam bija šrilankiešu operdziedātājs. nenožēloju, ka aizbraucu, bet rīt no rīta noteikti nožēlošu, ka sen jau neguļu.
Ja vislaik skaties uz pludiņu viļņos, tad paskaties uz laipu, ir konkrētas sēnes. Laikam iešu spēlēt civilizāciju
Uz planètas, kur pùš vējš, tu sapņo par mierīgu copi, kur var kaut ko redzēt.
#pasaulēnavnekāskaistākaparmaijujanuvienīg
*beidzot biju ciemos pie LAUX. viņas/pie viņām ir nenormāli forši
*bijām ar Martu aizbraukušas pajāt pa Niedrāja mežiem
*atsāku Valmiermuižas treniņus. tik forši. zirdziņš sprauns. lecām maršrutiņu, Reinis neticīgi prasīja - "cik viņam gadi?" (24)
*apmēram visu jūniju jutu visai intensīvu vēlmi komunicēt ar augiem. to gan apgrūtināja tas, ka jāstrādā. ar ravēšanu čista netieku galā, bija māte palīgā
*dzīvesbiedrs pabeidza darbnīcas pārkārtošanu/iekārtošanu/sakārtošanu. es arī mazliet iesaistījos. baigi kruti, ka tā tagad ir lietojama telpa, nevis trash kaudze
*pa ļoti ilgiem laikiem biju uzrīkojusi dzd ballīti (manliekas iepriekšējā bija 2019). bija ļoti jocīga kompānija, bet bija forši. uzstājās "gandrīz Grab", jebšu K, Jānis Emīls un Uģis ar bungmašīnu disko, bija cirvju izstādes atklāšana, augu "printa" ar balinātāju vorkšops, smuki nogaismots, viesi slavēja furšetu un bija ieradusies pat ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
digna ar pirms pāris stundām dabūtām tiesībām (nebijām tikušās manliekas kādus 8 gadus)
*Jāņos nedarījām apmēram neko. visu dienu nodarbojāmies ar vecāpapa instrumentu un dzelžu šķirošanu. pēc pusnakts gājām pastaigāties uz pilskalnu, beigās pāris stundas nosēdējām Cērtenes pussalā ar vienu aliņu pļāpādami. tad vnk gājām mājās, pagulējām un turpinājām saimniecības ēkas inventarizāciju
*darbiņā viss turpina iet uz slikto pusi. ir jauni atlūgumi, mums mainījās tiešais vadītājs, kultūras biedrībai tagad jāsēž kkādas totāli nerelevantās sapulcēs. jūtu sevī augam melnu tumsu par to visu. jātiek galā ar etnofestivālu un nopietnāk jāpievēršas tam, kā no šī zelta būrīša izlauzties
Kā pateikt, ka esi ļoti, ļoti noguris?
Tu piezvani pārtikas piegādei, lai pasūdzētos, ka tev nav piegādāta maize un kaķu konservi, pēc viņu ieteikuma aizsūti viņiem e-pastu ar saviem bankas datiem naudas atgriešanai, aizej uz veikalu, nopērc jaunu, nesamērīgi dārgu kaķbarību un, protams, klaipu maizes, atnāc mājās, ieej virtuvē un ieraugi pārtikas piegādes maisu. Uz grīdas.
Tu esi aizmirsis to izkrāmēt.
Jā, jā, tu uzreiz zini, kas tur ir iekšā.
Tomēr drošības pēc pārbaudi.
Whiskas un Borodinas maize. Protams.
Un tikko dzīvs tu celies kājās un velcies pie datora, lai rakstītu atvainošanās vēstuli, ka noticis pārpratums, produkti ir atvesti, paldies, lūdzu, lūdzu, paldies, atmaksu nevajag.
Izdzeršu glāzi piena un iešu gulēt.
Rīt beidzamā darbadiena pirms 3 nedēļu atvaļinājuma.
Navigate: (Previous 20 friends)