6:19PM
maija lietiņš uz koncertu steidzas
un pats nepamana, ka beidzas
maija lietiņš uz koncertu steidzas
un pats nepamana, ka beidzas
iemācies skatīties cita cilvēka acīm
skaties uz kokiem, precīzu debesu toni
apmetuma atsegtu mūri
tieši to veidu, kā saule atspīd pret daudzstāvu māju vienā konkrētā leņķī un mirklī
uz sevi, daļēju, fragmentāru
slēptu aiz iekāres plēves
aizmigušu
nesaprotamu
un tad novērsies no sevis
lūk
tagad tu eksistē
mēness otrā pusē
pat ne tumšā vienkārši neredzamā
turpini eksistēt tā kā eksistē viss kas nav redzams un ieraudzīts
turpini eksistēt tā kā eksistē viss par kā eksistenci neviens neko nezina
neviens neko nevar un nevēlas pateikt
nav iespējams pateikt
iemācies runāt ar cita cilvēka muti
cieši aizvērtām lūpām
Cik tad ilgi varot gaidīt, kad tas striķis trūks…. Esot jāiet pie psihiatra, jo viss liecinot par medikamentozas terapijas nepieciešamību…
Sāku saprast par ko ninona cepas - izskatās ka pēdējā mācību nedēļa ir kaut kāda fujpēkaka, kur no mācībām ne smakas. Par šo un nākamo nedēļu arī neesmu īsti pārliecināta
Dārgie cibiņi, varbūt kādam ir vēlme un iespēja jūlijā vienu nedēļu izmitināt savās mājās pundurtrusīti? (nav manējais)
Otrā dienā izplatījās baumas, ka Daugavmalā esot nošauts rakstnieks Andrejs Upītis. Kopā ar kādu meiteni aizgājām pārliecināties, vai tas atbilst patiesībai. Patiešām, Andrejam Upītim ļoti līdzīgs cilvēks gulēja asiņu peļķē, lode bija iešauta tieši pierē. Tomēr, spriežot pēc apģērba, nolēmām, ka tas nav rakstnieks Andrejs Upītis*
/Alīna Vilde Grīnberga "Darba pirmajos gados" mašīnraksts. Alīnas Grīnbergas arhīvs/
Es atceros gadījumu, kad nācu pa Tērbatas ielu pilsētas centra virzienā kopā ar Linardu Laicenu: pretim nāca Andrejs Upīts. Man bija draudzīgas attiecības ar Linardu Laicenu un ar Andreju Upīti: bet tajā brīdī, kad mēs uz ielas pārmainījāmies, Linards Laicens un Andrejs Upīts nogāja viens otram garām kā pilnīgi sveši, kā ļoti dusmīgi cilvēki. Es ar Linardu Laicenu aizgājām vienā virzienā: mana situācija tajā brīdī bija ļoti neērta, un tas man vēl tagad acu priekšā, kas bija viņu vārdos, viņu sejas vaibstos vai soļos.
/b. Līdaces* un b. Ziemeļa intervija ar Otto Grīnbergu. Mašīnraksts. 36. lappuse. Otto Grīnberga arhīvs. 18.02.1961./
*atainotais notikums noticis 1919. gada maijā. tās baumas bijušas visai plašas, jo presē paspēts publicēt pat nekrologs Upītim.
*visdrīzāk Emma Līdace
Upmalas rezidencē nav vajadzīgs modinātājs… pavasaros un vasarās ne… šeit visu nakti stāv vaļā logs un modinātāja funkciju veic putnu treļļi… brīvdienu rītos tās ir skaistākās skaņas pasaulē…
Xanax un rums laikam nav labākā pirms miega kombinācija, bet ļoti forši nokancelē anxiety, tas nekas, ka tas nav pa īstam.
Parīt iešu uz pirmo konsultāciju pie siho… man ir mazliet bail, bail par to kur Viņa urķēs…
72kg
piektdien
bija zirgiem vīlēt zobus. bija ļoti gara darbdiena. bija episkākā ziemeļblāzma ever
sestdien
bijām ar Līgām tehniskajā vizītē uz Savvaļu. ārprātīgā ziemeļu vējā uz bāzes jumta dziedājām rotāšanas dziesmas
svētdien
izstādīju siltumnīcā lielāko daļu tomātu un paprikas. un izkāru ārā podu puķes - ģerānijas, fuksiju, u.c. trakas salnas vairs nedrīkst būt
pirmdien
atkal pļāpāju ar Briedi par Grīnbergiem un revolucionāriem, pārmaiņas pēc dzīvajā nevis mesendžerī. iestājos Latvijas Kultūras akadēmijas absolventu asociācijā.
es jau kādu laiku apzināti cenšos dienā plānot vienu lietu papildus obligātajam-nepieciešamajam (t.i. ķipa tikai rutīnai) un nedēļā - vienu Lielo lietu vai tēmu un tad ja nu kas, to papildus bonusiņā. šonedēļ tādas ir trīs. trīs, Karl! papildus tam, ka man pēc papīriem šajā nedēļā visu nedēļu būtu jādara Kaut Kas Cits (kā rezultātā lapele jāiesniedz līdz piektdienai). jāatdod prakses atskaite, tur nav skaidrības par noformējumu un vai jābūt četriem atsevišķiem failiem vai vienam lielam un stresis liedz normāli piesēsties un izdarīt, dzemdinu to failu mūžīgās mokās. un vēl līdz piektdienai jāiesniedz viens studiju darbs, kuru nevarēju ātrāk, jo reāli biju praksē (un celšanās 4:45 vai negulēšana līdz 2:00 ja esi viens, pilnīgi viens visās kojās blieza pa darbaspējām, jo negulēju), un vēl šodien biju ar sīku pie ģ.ā. jo šķība un māsai pēc 2 nedēļām fizioterapija un ļoti vajadzētu vismaz daļu 10 vizīšu veikt reizē (Jezus Soldanīs!) pat ja pie pašām mājām. un dabūju pierakstu arī otrai, bet tas prasīja Spēkus, jo vizīti vispirms atcēlu jo nebija skaidrs cikos BD ir kkāds bēndārza jubilejas koncerts par 2 eiro un tad zvanīju pieteikties vēl, a tur pēkšņi stundu ātrāk. kafija palika neizdzerta, raiti uz bd, paņemt pamodināto ("es ļoti atvainojos, es viņas neatšķiru, vai nr.3 ir tā ar čolku?"), raiti aizkātot pie daktera (sadarbojās pa pusei), raiti atpakaļ uz bd, jo launadziņš atlikts ("es neēdīšu to biezpienu ar rozīnēm"), raitā gaitā mājās gar vienu ieliņu ar puķēm un suņiem un kaķiem un dārziem kā nēzdodziņiem un tad mājās kur man raustījās plakstiņš, bet nesāpēja (migrēnas spazma) un tad es vēl turpināju spiest to tekstu, kuru spiežu jau visu dienu, bet vajag fiksi iznevarēt lai rīt brauktu pēc parakstiem un zīmogiem, a es esmu mājās (MĀJĀS!!!) padirsusi savu mazo melno somiņu kurā ir dokumenti, bankas karte un e-talons
nesaprotu ko ķert, ko grābt un kādā secībā, viss deg vienlaikus trīs dažādās tēmās. ā, jā - ceturtdien vecākais pie ģ.ā jo grib iet mūzikas skolā.
aaaaaa
skuķiem nav izlaiduma kleitu. t.i. ķipa ir skapī, bet vajag Veikt Inventūru lai Izlemj
nr.3. šodien pēkšņi neder sandales, kas viņai neder jau mēnesi, bet tiek stūrgalvīgi vilktas pa bd
metereoloģiskā disonanse. jā, smaržo, jā, saule, bet arī tik auksts, ka priekšspēles laikā jāiet meklēt zeķes. ķipa pavasaris, bet atkal apvembris. nu, maijembris, ja vajag precīzāk
Ziemeļblāzma (jā, arī es vakar redzēju, koši sārtu un pulsējošu kā svaiga rēta), kā mums māca latviskā dzīvesziņa, ir karā kritušo dvēseles, kas pēc inerces turpina cīnīties arī debesīs. Skaista, bet asiņaina zīme, jūnouv, saka d(D)ieva eņģelīši, nebūs miera šai zemē.
vakar neaizgāju uz atklāšanas ballīti, toties šodien dabūju biļeti no tiem, kas pēc vakardienas ballītes šodien nespēj atnākt uz "Elias Sanbar (°1947, Haifa), one of the most distinguished contemporary Arab writers and historians" publisko lasījumu.
atnācu stundu par agru un tagad sēžu ar viņu pie bāra, dzeru labu kafiju un pļāpāju ar šo Eliasu.
Tur ārā, aukstumā, ir pavisam īsta, ar aci redzama ziemeļblāzma. Pat pilsētas gaismās var redzēt. Tekat ļaudis skatīties.
Navigate: (Next 20 friends)