Es domāju, ka katrā ziņā grib arī to. Pārlasot sarunu kaut kā vnk paliek neskaidrs, kas (es saprotu, kā šis izklausās) tad īsti konstituē mīlestību. Tur Sokrats labi teica, ka pasakot šo vārdu netiek nekas pielikts, ne atņemts, kad domā par rīcībām under the pretence of love un ne. Jo tik un tā abos gadījumos tas ir reducējams uz ko citu - vēlmēm, motīviem, kas ir konkretizējami. Tomēr, ja to pievieno kaut kas parasti nāk klāt. Kaut gan negribētos arī teikt, ka tas ir umbrella term, kur daudzko pagrūž apakšā. Lai gan tas varbūt ir sakarīgi, tik un tā kkā negribas (jo tas ķip kko pievieno). I dunno.