Sitiet mani nost, ka nesaprotu sievietes... Lūk, kolēģe, ik pa laikam sūdzās, ka savā laikā bijusi slaida, forša, iekārojamāka nekā tagad. Un runā par sporta zāli, aerobiku, riteņošanu un visu pārējo no šīs slakas. Un tomēr tas viņai neliedz visu dienas pirmo cēlienu ik pēc piecām minūtēm ienirt ar roku čaukstošā maisiņā un uzreiz pēc tam to roku virzīt mutes virzienā. Un šī nav pirmā tāda diena.

Interesanti, kā man būtu viņas centieni notievēt jāatbalsta? Laikam visdiplomātiskāk būtu ar klusējošu uzmundrinājumu.